Baroka arhitektūra
Vieglas baroka stila iezīmes saskatāmas Dž. da Sangallo, Rafaela un Peruci darbos. Baroka garīgais tēvs un nodibinātājs bija Mikelandželo, kam sekoja lielmeistari Viņola, Dž. della Porta Maderna, Bernīni un Boromini. No Itālijas baroks izplatījās Eiropā; pretstatā harmoniski nosvērtai renesansei, baroks izpauž nemieru, uztraukumu, skurbumu, ekstāzi. Kāpinot lieluma mērus līdz milzīgumam, baroks saslēdz ciešā vienībā visu kompozīciju. Mūru cietā , birzīgā akmens masa šµiet kļuvusi mīksta un sulīga. Spēcīgi kontrasti, gāmurojumi, pārtraukumi, līniju liekumi un lauzumi, trauksme uz augšu, reduplikācija un proporciju disonance ir tie līdzekļi, ar ko radīts šis gleznieciskais arhitektūras stils. Tā būtība balstās uz diviem pamatiem: masas raksturu un kustību. jau pašā Itālijā nevar runāt par viengabalainu baroku. bet dažādās zemēs šaipus Alpiem šis stils uzrāda visai īpatnējus novirzienus.…