Pastaiga pilī.
Šodien iebraucot Jelgavā no Rīgas puses, mēs tikai uz brīdi no tilta ieraugām visu grandieozo ēku, tikai uz brīdi pamanām austrumu un dienvidu fasādes, jo pēc mirkļa viss pazūd kokos. No pilsētas puses pils gandrīz nav redzama. Jelgavas pils pēc sava rakstura ir ārpilsētas pils, ko Bīrona kaprīze iespiedusi šaurajos viduslaiku cietokšņu vaļņos. Jāšaubās vai Rastrelli bija sajūsmā par viņam piedāvāto vietu būvēšanai: viņa celtniecības praksē šāda pils-cietoksnis ir vienīgā. Jelgavas pils arhitektūra no tā cieta, turklāt netikai kompozicionāli un telpiski, bet tā arī bija grūti apksatāma. 18.gs. pils apakšējo daļu aisedza vaļņi, kas samazināja proporcijas un visam piešķīra padrūmu, militāru izskatu. Pēc vaļņu nojaukšanas pils uz neilgu laiku, kailā līdzenumā uz pilsētas sīkā silueta fona. Vēlāk iestādīja kokus, un pils aivien dziļāk grima lapotnē. Līdz ar to, arhitektoniski stingri ieturēt barokālo ieceri pakļāva romantiski ainaviskā vide.
Pils galvenā jeb austrumu fasāde vērsta pret upi, no kuras pretējā krasta tā vislabāk aplūkojama. Fasādes kompozīcijā izceļas Rastrelli iemīļotais triju rizalītu dalījums, kam pakārtoti vēl divi nelieli divasu rizalīti. Jelgavas pils vidējais septiņasu rizalīts paaugstināts par pusstāvu, un tāpat kā gala rizalīti, nobeidzas ar trīstūrveida frontonu. Visu fasādi noslēdza varena, bagātīgi profilēta dzega, kas aplaužas ap pilastriem, jumtiņa veidā lūst virs mazajiem vidus rizalītiem, bet gala rizalītos izceļas puslokā. Spēcīgāk nekā Rundālē no fasādes plaknes izvirzās rizalīti. Pilastri, kuriem šeit parādās arī īsti joniskā ordeņa kapiteļi, dubultojas un trīskāršojas, tie atrāvušies no sienas plaknes. Sarežģītākas un plastiskākas forma sir logu ierāmējumiem, paši logi pēc lieluma un formas variējas; centrālajā rizalītā tie paplašināti un augšpusē noslēgti ar pusloku. Līdzīgi logi veidoti arī gala rizalītos. Ritmiski mainās logu sandriku grupas – segmenta forma ar trīstūri. Kopumā fasāde kļuvusi daudz plastiskāka un dinamiskāka salīdzinājumā ar visām iepriekšējām Rastrelli celtnēm. Protams, liela nozīme ir fasāžu rotājumiem – čuguna lējumi, kuri izgatavoti Rodiona Batašova fabrikā Tulā. Tie pieder pie pašiem pirmajiem un nozīmīgākajiem metāla dekoriem Eiropas arhitektūrā. Šis Rastrelli jaunievedums bija dzimis Rundāles pils celšanas gaitā.
Fasādēs atrodami 16 dažādu veidu lējumi. Tipu daudzveidība ir liela – no vēlajam barokam raksturīgajāmvēsi smaidošajām sieviešu maskām ar gliemežnīcu augšupē līdz lauvu galvām ar dramatiski atņirgtu rīkli. Vēl vien īpatnība fasādes siluetā – ļoti lēzenais skārda jumts, ko tajā laikā sauca par itāliešu jumtu. Tieši Kurzemes celtnēs Rastrelli sāka to pazemināt.
Dienvidu fasādes centrālais rizalīts stipri uzsvērts: augšējā mezonīna vietā radīts īpatnējs atikveida pacēlums ar trīstūrveida frontonu centrā, pilastri rotāti čugunā lietien joniskā ordera kapiteļiem. Rizalīta lejasdaļu efektīgi izceļ caurbrauktuve, tā apaļu puskolonnu ietvērumā izvirzīta uz priekšu. Te pirmo reizi parādās puskolonnas motīvs, ko Rastrelli tik izšķērdīgi izmantojisvēlīnā posma celtņu fasādēs. Caurbrauktuves izvirzījums balsta balkonu. Tie ir arī gala rizalītos, tos uztver slaidi, volūtveida kronšteini, ko rotā čuguna lējumi.
…
