Šo pētniecisko projektu rakstu par baroku. Baroks ir laiks cilvēces vēsturē, kura laikā tika radīti daudzi skaisti šedevri, kas arī mūsdienās rada cilvēku apbrīnu. Un man šķita interesanti uzzināt kaut ko jaunu par tā laika izcilajiem māksliniekiem un to radošo darbību. Redzot dzīvē kādu no tā laika veidojumiem vienmēr izjūtu apbrīnu par to ko cilvēks spēj izdarīt.
Baroks pamatā bija 17. gadsimtā, tapēc arī darbu rakstu pārsvarā par 17. gadsimtu. Baroks ļoti spilgti bija Itālijā un Francijā, tāpēc savā darbā aprakstīju tieši baroku šajās valstīs. Francijai un Itālijai ir ļoti bagāta vēsture un māksla, tādēļ šīs valstis man šķita vispiemērotākās tēmā par baroku.
Pirms sākt rakstīt šo pētniecisko projektu, man likās, ka baroks aizsākās Francijā, tādēļ, lai par to pārliecinātos izvirzīju hipotēzi – baroks radās Francijā. Šajā darbā vai nu pierādīšu, vai apgāzīšu šo hipotēzi.
Lai varētu salīdzināt baroku divās valstīs (Francijā un Itālijā) no sākuma ir jānodefinē, kas tad īsti ir baroks.
Baroks ir stils, kas valdīja Eiropas mākslā no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta vidum. Tā galvenās iezīmes: formu plastiskums un dekoratīva greznība, krāšņums un ārējais spožums, kas savijas ar trauksmainu emocionalitāti, tāpat arī formu brīvība, kustība un monumentalitāte.
Baroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo valdnieku stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā. Pilīs tika uzsvērts to reprezentatīvais raksturs: vērienīgas, krāšņas fasādes un ēku sānspārnu ietvertie goda laukumi. Interjerā dominēja plašas parādes kāpnes, zāļu anfilādes (telpas, kas savā starpā savienotas ar durvīm, un atrodas taisnā rindā citas aiz citām) un galerijas.
Visi telpu apjomi bija pārpildīti ar dekoru, griezumiem, marmoru, nebeidzamām spoguļu rindām, gobelēniem un dekoratīvi alegoriskām ainām freskās un griestu gleznojumos.
Baroks kā stils sākās arhitektūrā, bet būtiski ietekmēja arī skulptūru, glezniecību un dekoratīvi lietišķo mākslu. Tēlotājā mākslā dominēja monumentālas dekoratīvas kompozīcijas ar reliģioziem un mitoloģiskiem sižetiem, arī parādes portreti, kas bija domāti interjeru izdaiļošanai.
Baroka meistari, raksturojot varoni kā ekspansīvu cilvēku, lika tam uzstāties ar plašu, patētisku žestu. Raksturīga bija taisni izstiepta vai pacelta roka, kas pasvītroja varoņa psihes emocionālo bagātību. Tam pašam nolūkam kalpoja arī formu kuplums un pārbagātais kroku raksts.…
