Baroka laika arhitektūra

NOBEIGUMS
“Baroka telpa ir nepakļauta un dzīva- tā plūst un vada uz tās dramatiskajām kulminācijām.”
Pretēji Renesansei, kuras ēkas bija jāvēro it kā no malas, jo šķita gandrīz pārāk perfektas, Baroka arhitektūra aicināja sevi izprast, apskatot katru sīko elementu, kas sākotnēji atgādināja pat haosu, jo to bija tik daudz. Tādā veidā Baroka arhitektūra panāca to, ka ēka šķita plūstoša. Ēku fasādes bija greznas, bet to interjers-vēl greznāks; tās bija arī ļoti lielas. Ēkas reprezentēja savu saimnieku turību un spēku.
Baroka laikmets kalpojis kā varas izpausmes veids kā baznīcai, tā monarhijai un aristokrātijai. Katoļu baznīca centās pierādīt Dieva varenību, bet monarhija- pierādīt pati savu varenību un centās tuvoties absolūtismam. Pilis un savrupnami, kas tika celti tajā laikā centās pārspēt viens otru, bet pilsētās bija novērojama unifikācija, kas centās radīt kopīgu pilsētas tēlu.
1. Baroka laiks radies, lai dažādas varas institūcijas izrādītu savu bagātību un turību.
2. Baroka arhitektūra ir dzīva, plūstoša, plastiska, detaļu pārbagāta un teatrāla. Ēkas ir lielas, masīvas un augstas.
3. Katoļu valstīs baroks bija greznāks un vairāk izplatīts nekā protestantu valstīs.
4. Monarhijas, kas vēlējās tuvoties absolūtismam, savu varu izrādīja arī ar baroku, tāpēc tajās valstīs baroka arhitektūra ir īpaši ievērojama un bagātīga.
Referāta izstrādē saskāros ar problēmu, ka bija ļoti maz literatūras latviešu valodā. Lai gan angļu valoda man problēmas nesagādā, grūtības veicināja arhitektūras terminu izprašana, jo tos nācās gan pārtulkot, gan pēcāk meklēt tulkojumiem skaidrojumus, viss process bija diezgan laikietilpīgs, tāpēc nekādā veidā nepalīdzēja darbu pabeigt ātrāk.
…