Bāriņtiesu darbību regulē Latvijas Republikas Civillikums un Bāriņtiesu likums. Vistiešāk bāriņtiesu darbība reglamentēta jaunajā “Bāriņtiesu likumā”,kas stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī, kurā ir devinas nodaļas- 1- vispārīgie noteikumi; 2- Bāriņtiesas sastāvs; 3- Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un atcelšana no amata; 4- Bāriņtiesas kompetence; 5- Bāriņtiesas darba organizācija; 6- Lietu piekritība; 7- Apliecinājuma izdarīšana un citu uzdevumu pildīšana; 8- Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība; 9- Darba samaksa un pabalsti.
Bāriņš- tiesiskā nozīmē ir bērns, pareizāk sakot nepilngadīgais, kas zaudējis vecākus, vai vienu no tiem. Ja bērns zaudējis abus vecākus, tad pār bērnu nodibina aizbildnību un viņam ieceļ aizbildni. Apskatot vēsturiskos dokumentus, redzams, ka apmēram četrus gadsimtus Latvijas bāreņu intereses aizsargā īpašas aizbildnības iestādes, laukos- pagasttiesas, bet pilsētās- bāriņtiesas, pēc jaunā Bāriņtiesu likuma, kas stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī, tās ir bāriņtiesas.
Par Rīgas bāriņtiesas- pagasttiesas dibināšanas dienu var uzskatīt 1591. gada 1. novembri, kad Rīgas rāte, kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā, kurus 1596. gadā apstiprināja Polijas karalis Sigismunds III. 4 Šie noteikumi paredzēja, ka lietderības labad jārada īpaša iestāde, par kuras vadītājiem deleģēja vienu birģermeistaru un vienu rātskungu, kuri komplicētās lietās varēja pieaicināt vēl divus pārstāvjus no pilsonības. Ar laiku šī bāreņu iestāde ieguva bāriņtiesas nosaukumu. Jau pēc 1889. gada tiesu reformas bāriņtiesas vairs nebija formālas tiesas. Šīs muižnieku bāriņtiesas Latvijā pastāvēja līdz 1919. gadam, kad Latvijas valdība to darbību pārtrauca. 1934. gadā 2. augustā tika pieņemts “Likums par pilsētu bāriņtiesām”, kurā priekšsēdētājs pēc likuma amatā to priekšsēdētāju un 2-3 locekļus apstiprināja TM. Visbiežāk par bāriņtiesas priekšsēdētāju tika ievēlēts pilsētas galva.…
