Mūsdienīgā tiesiskā apziņā, kā civilizācijas kultūras sastāvdaļa, eksistē daudz vairāk priekšstatu par tiesību konstrukcijām, atsevišķo nozīmīgo juridisko rīcību kas saglabājas no iepriekšēja laikmeta.
Tiesību saskarsme, atšķirībā no personiski valdošam attiecībām, rada sevī piemēru grupu un individuālo taisnīgumu attiecības, kuras savukārt ir apgādātas ar noteiktam garantijām – procedūru un veidu piekrišanu noregulēt izveidotas domstarpības, cieņu pret jau eksistējošam tradīcijām paražām un citiem kultūras elementiem.
Paražu tiesības – ir privātas lietošanas pamats plaši zināms ka tiesību noteikšana, kas regulēja pirms valsts sabiedrībā tādas tipiskas attiecības kā, laulība, vīriešu un sieviešu pienākumi, vecāku un bērnu, cilts vecākus un priesterus, radinieku tiesības un pienākumi vīru vai sievu līnijā, ka arī sods par nodarītiem kaitējumiem.
Tiesības, ka tādas, reālā izpratnē praktiski pārstāv, pirmkārt kā savdabīga prasība vai noteikums, lietderīgo un taisnīgo konfliktu risinājums starp divām vai vairākām ieinteresētu pusēm.
Tiesību evolūcijas paradokss sastāv no tā, ka paražu tiesībās paša augstākā eksistences stadija ir noteiktie ar cilvēka varu likumi, kas neizbeidzās, bet iegūst jaunus veidus un raksturojumus.
Saliešu patiesība skaitās piejūras franku seno paražu pieraksts un tāpēc viņu var nosaukt par franku tiesas likumu krājumu. Viņš ir sastādīts no konkrētiem tiesas gadījumiem, kuri rezultātā pēc daudzkārtējiem atgādinājumiem, ilgstošā laika garumā pārvērtās par paražu tiesībām.
Par galvenajām nozarēm tiesas kontrolē palika noziegumi uz personības vai īpašuma pamata un attiecīgs sods par viņiem, īpašuma saistības un mantojums (ģimenes pārvaldīšana pār zemi), radu pienākumu palīdzības izrādīšana kā nodarīto zaudējumu īpašuma atlīdzināšana, vai personas -miesas kaitējums, kartība tiesas spriešanas īstenošanai, liecinieku liecības atzīme un teritoriālas kopienas atbildība par nodarītiem zaudējumiem, kurus ir veicis noziedznieks, kas slēpās viņu teritorijā. …
