Banku rašanos saista ar zeltkaļu atklājumiem. Viņiem darbnīcās bija droši seifi, tāpēc daudzi tirgotāji maksāja nelielu maksu par savas naudas glabāšanu seifos.
Zeltkaļi atklāja, ka tirgotāji izmantoja tikai daļu savas naudas, bet pārējā nauda „guļ”. Viņi atklāja, ka daļa tirgotāju naudas „pa kluso” var ieguldīt ienesīgos darījumos un gūt labu peļņu. Ar laiku pie zeltkaļiem sāka ierasties cilvēki, kuriem vajadzēja aizņemties naudu izdevīgiem darījumiem.
Tā zeltkaļi kļuva par naudas tirgotājiem un mainīja savu darbības veidu. Viņi kļuva par starpniekiem un sāka piesaistīt to cilvēku naudu, kuriem tā bija brīva, un piedāvāja to cilvēkiem, kuri naudu gribēja aizņemties. Tā izveidojās bankas – uzņēmumi – finanšu starpnieki. Protams, kā katrs uzņēmums, arī bankas vēlas gūt peļņu.
Bankas izsniedz cilvēkiem kredītus – īstermiņa (līdz gadam), vidēja termiņa (1-3 gadi) un ilgtermiņa (3-20 gadi un ilgāk).
Viena no Latvijas lielākajām komercbankām ir „Unibanka”.
Latvijā pirmā līmeņa jeb emisijas banka ir Latvijas Banka. Tikai Latvijas Bankai ir tiesības emitēt – laist apgrozībā naudu Latvijā. Latvijas Banka savā darbībā ir neatkarīga.
Pie otrā līmeņa bankām (kredītiestādēm) pieder komercbankas un krājaizdevumu sabiedrības.
Komercbankas ienākumus gūst no banku operācijām.
Latvijas Bankas peļņa 1994. – 1998. gadā bija Ls 6,4 – 7,8 miljoni katru gadu.
20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Latvijā strauji attīstījās komercbanku tīkls. 1991. gadā izveidojās 14 komercbankas, 1992. gadā – 36, 1993. gadā – 16. 1995. gadā Latvijā jau darbojās 67 bankas. Tomēr šis gads Latvijas vēsturē iezīmējās kā banku krīzes gads, kuru simbolizē „Bankas Baltija” – lielākās komercbankas – bankrots. 2000. gada beigās Latvijā bija vairs tikai 22 komercbankas. Arī 1998. gads Latvijas komercbankām nesa zaudējumus, kas lielāki par Ls 100 miljoniem.
Bankas zelta likums: „Neliec olas vienā grozā”.
Rietumu Bankas vēsture aizsākās 1992. gadā, kad uz Latviju no ASV atbrauca Citicorp grupas kompānijas Diners Club viceprezidents Tonijs Levins, lai pētītu Baltijas valstu finansu tirgu. Tika nolemts dibināt neatkarīgu banku, kas būtu rietumnieciski konservatīva, bet vienlaikus arī novatoriska attiecībā uz finansu servisa līmeni.
Banka tika dibināta, lai apkalpotu uzņēmumus un firmas, kas uzturēja starptautiskus ekonomiskus sakarus un veica finansiālus darījumus Baltijā, Austumeiropā, Rietumeiropā, Centrāleiropā, NVS valstīs, kā arī Ziemeļamerikā.
1992. gada 5. maijā Rietumu Banka tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
1995. gada beigās Rietumu Banka jau bija piektā lielākā banka Latvijā pēc aktīvu lieluma. Tika atvērtas arī divas pirmās filiāles – Vecrīgā, netālu no Prezidentes pils un Tirdzniecības ostas apkaimē. Tajā pašā gadā sākās reģionālo informācijas centru tīkla attīstība lielākajās NVS un Baltijas valstu pilsētās. …
