Valsts centrālās bankas uzdevumi ir:
- emitēt nacionālo valūtu;
- īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu zināmus mērķus, piemēram, cenu stabilitāti valstī (Latvijas Banka), zemu inflāciju (Eiropas Centrālā Banka), u.tml.;
- noteikt oficiālo kursu nacionālās naudas apmaiņai pret ārvalstu valūtām;
- uzraudzīt komercbanku un citu kredītiestāžu darbību (lielākajā daļā attīstīto valstu šī funkcija gan tiek nodalīta citā, atsevišķā un neatkarīgā institūcijā, piemēram, Latvijā - Finanšu un Kapitāla Tirgus Uzraudzības Komitejā (FKTK),
- pārvaldīt ārējos aktīvus u.c.
Centrālā banka nosaka naudas bāzi - apgrozībā laisto naudu un obligātas naudas rezerves. Atsevišķās valstīs (Lielbritānija) ir vairākas centrālās bankas.
Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.).
Vēsturiski bankas darbības pirmsākumi radās līdz ar tirdzniecības attīstību. Lai norēķinātos par pirkumiem ar svešzemju tirgotājiem, bija nepieciešams mainīt naudu. Tāpēc atsevišķu viduslaiku pilsētu tirgos sāka ieplūst citu zemju nauda un tās mainīšana parasti notika pilsētas tirgus laukumā. Vēsture liecina, ka pirmie naudas mainītāji bija itālieši.
Banku rašanās ir saistīta ar to pakalpojumu sniegšanu, kas skāra galvenokārt zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmas
Latvijas Banka dibināta 1990. gada 31. jūlijā. 1992. gada 19. maijā stājās spēkā likums "Par Latvijas Banku" un "Par bankām", kas noteica Latvijas Bankas uzdevumus un tiesības kredītiestāžu - banku, krājaizdevu sabiedrību, lombardu (līdz 1995. gadam; stājoties spēkā "Kredītiestāžu likumam", lombardu uzraudzība vairs nebija Latvijas Bankas uzdevums), ārvalstu banku nodaļu (filiāļu) - uzraudzības jomā. Kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai Latvijas Bankā tika izveidota Komercbanku un citu kredītiestāžu darbības regulēšanas pārvalde (kopš 1993.gada - Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde).
Latvijā 1992.-1994. gadā strauji attīstījās banku sektors, un banku aktīvi pieauga vairāk nekā trīs reizes. 1993. gadā valstī darbojās vairāk nekā 60 banku
Latvijas banku sektors vairākos būtiskos aspektos apsteidza pārējo tautsaimniecības sektoru attīstību. Tas radīja nepieciešamību īsā laikā izveidot kredītiestāžu uzraudzības sistēmu, atbilstošus likumdošanas aktus un normatīvos noteikumus.
1
Latvijas Banka jau 1993.-1994. gadā noteica bankām ievērot vairākas starptautiski atzītas banku darbību regulējošās prasības. Šīs prasības pamatojās galvenokārt uz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas rekomendācijām, kurās apkopota attīstīto valstu banku uzraudzības pieredze un kuras vairākumā gadījumu ir pamatā Eiropas Kopienas (EK) direktīvām.
Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem kredītiestādes sāka veidot speciālos uzkrājumus nedrošiem parādiem. Visām kredītiestādēm bija jāievēro kredītiestāžu darbību regulējošie normatīvi - kapitāla pietiekamība, likviditāte, riska darījumu koncentrācijas ierobežojumi u.c.
Latvijas banku sektora attīstību būtiski ietekmēja 1995. gada banku krīze. Tās cēlonis bija gan pārāk straujā banku sektora attīstība salīdzinājumā ar visas tautsaimniecības attīstību, gan nepiesardzīgs atsevišķu banku vadības stils. Lai gan bankās ieplūda uzņēmumu un privātpersonu nauda, tomēr šīs naudas efektīva ieguldīšana bija sarežģīta.
…
