1.DIVPAKĀPJU BANKU SISTĒMAS PRINCIPI
1.1 Vispārējs apraksts
Banku sistēmu attīstības vēsturē ir pazīstami daži to veidi:
• Divpakāpju banku sistēma (Centrālā banka un komercbanku sistēma);
• Centralizētā mono banku sistēma (pastāvēja PSRS, kad bija trīs galvenās bankas un krājkasu sistēma;
• Unikālā decentralizētā banku sistēma – Federālā rezervju sistēma ASV (Centrālā banka un 12 federālās bankas dažādos reģionos)
Apskatīsim divpakāpju sistēmu, kura iestājusies daudzās valstīs.
Eiropā pirms kapitālistiskām bankām bija naudas tirdzniecības kapitāls. Viduslaikos tirdzniecībā izcēlās īpaša grupa – naudas tirgoņi, kuri nodarbojās ar vietējo un ārvalstu monētu maiņu. Ar kapitālisma attīstību notika pakāpenisks naudas tirgoņu pārvēršanās banķieros. Viņu rokās koncentrējās tirgotāju brīvi naudas līdzekļi, kuri bija ieguldījumu veidā. Naudas tirgotāji pat uzsāka veikt naudas pārskaitījumus, lai pasargātos no riska naudas pārvadājumā no vienas vietas uz citu. Koncentrējot pie sevis lielus naudas kapitālus, naudas tirgotāji sāka izmantot tās, lai izdotu aizdevumus. Tādā veidā, ar laiku maiņas darījumi attīstījās un pārvērtējās banku darījumos.
1844. gadā Anglijas parlaments pieņēma Banku Likumu, kurš proklamēja, ka Anglijas Bankai pieder emisijas darbība. Citu pastāvošu emisijas banku tiesības ievērojami samazinājās. 1848. gadā tādu pašu likumu pieņēma Francijā, kur par emisijas centru kļuva Francijas Banka, bet 1875. gadā jauna Vācijas impērija pamatojoties uz Prusijas Banku piemēru radīja Reihsbanku. Tādā veidā, Eiropu valstīs banku darbības evolūcijas rezultātā izveidojās mūsdienu banku sistēma, kura sastāv no daudzām komercbankām vai depozītu bankām un viena vai dažām emisijas bankām, kuras sadarbojas galvenokārt nevis ar tirdzniecības klientiem, bet ar komercbankām. [5, 31]…
