Jau kopš banku sektora veidošanās pirmsākumiem Latvijā dominē universālās bankas, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu lielam klientu lokam. Pēdējā laikā atsevišķas bankas izteikušas vēlmi specializēties, norādot uz vairāku mazo banku salīdzinoši veiksmīgo darbību. Tās spēj saglabāt konkurētspēju banku tirgū un nevēlas apvienoties ar lielākajām bankām.
Kādas ir būtiskākās atšķirības specializētu un universālu banku darbības pamatprincipos?
Par specializētu var dēvēt banku, kuras lielāko aktīvu daļu veido noteikts aktīvs vai aktīvu grupa. Tāpat specializēta ir banka, kas orientējas uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu un nepiedāvā ļoti plašu pakalpojumu klāstu.
Pasaules prakse liecina, ka finanšu institūcijas, t.sk. bankas, izmanto divas dažādas darbības stratēģijas. Daļa finanšu institūciju koncentrē darbību uz pamatpakalpojumu sniegšanu mērķklientiem, līdz ar to specializējoties, bet pārējās finanšu institūcijas izmanto t.s. diversifikācijas stratēģiju, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu lielam klientu lokam.
Šīs darbības stratēģijas atšķiras ne tikai ar piedāvāto pakalpojumu klāstu un atšķirīgo klientu spektru, bet arī ar rentabilitāti un pakļautību dažādiem riskiem.
Pastāv vairāki faktori, kas ietekmē bankas to darbības stratēģijas izvēlē:
- tehnoloģiju attīstība;
- likumdošanas akti, kas regulē banku darbību;
- pasaules tautsaimniecības globalizācija;
- pieprasījuma pārmaiņas.
Tehnoloģiju attīstība virza bankas
Komunikāciju tehnoloģiju straujā attīstība veicina informācijas pieejamību elektroniskā formā. Klientiem tas dod iespēju piekļūt informācijai lielākoties bez maksas un veikt banku piedāvāto pakalpojumu cenu salīdzinājumu. Turklāt klienti var diversificēt ieguldījumus dažādās bankās. Agrāk klientu uzņēmējdarbību lielā mērā ietekmēja informācijas pieejamība, tagad to lielākoties iespaido tas, kā klienti izmanto šo informāciju.
Tehnoloģiju attīstība palielina banku konkurenci, tādēļ bankām nākas samazināt pakalpojumu cenas, lai saglabātu to konkurētspēju. Tas veicina banku specializāciju.
No vienas puses, tehnoloģiskā attīstība stimulē lielu finanšu institūciju veidošanos, jo tās var atļauties iegādāties jaunākas un modernākas tehnoloģijas, kā arī sagatavot tām nepieciešamo programmnodrošinājumu. No otras puses, mazākas finanšu institūcijas var sasniegt to pašu rezultātu, iegādājoties programmnodrošinājumu un izmantojot tehnoloģisko uzņēmējsabiedrību piedāvātos pakalpojumus. Lai gan tehnoloģiskā attīstība ir ļoti strauja un modernās tehnoloģijas jau pēc salīdzinoši īsa laika perioda noveco, mazākas finanšu institūcijas ir pietiekami elastīgas, lai spētu šīm pārmaiņām pielāgoties.
Likumdošana nosaka banku stratēģijas izvēli
Banku darbību regulējošie likumdošanas akti dažādās valstīs atšķiras. Vairāku valstu likumdošanas aktos, piemēram, noteikti ierobežojumi tādiem pakalpojumiem kā starpniecība vērtspapīru tirgū, investīciju banku, kā arī apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana. ASV vēl nesen attiecīgos pakalpojumus drīkstēja sniegt tikai specializētas investīciju bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Tas lielā mērā sekmēja banku specializāciju. Taču šobrīd, pēc Grema-Līča-Blailija likuma (Gramm-Leach-Bliley Act) stāšanās spēkā, kas atcēla iepriekšējos finanšu institūciju darbības ierobežojumus, tiek prognozēta universālāku finanšu institūciju veidošanās ASV, kas piedāvās banku, apdrošināšanas un vērtspapīru starpniecības pakalpojumus.
Latvijā bankas līdzās citiem pakalpojumiem ir tiesīgas sniegt klientiem investīciju banku pakalpojumus, t.i., organizēt vērtspapīru emisijas, izplatīt vērtspapīrus, kā arī parakstīties uz tiem un piedāvāt citus ar vērtspapīriem saistītus pakalpojumus, kas būtībā nozīmē, ka likumdošanas akti Latvijā neierobežo universālu vai specializētu banku veidošanos.
