Banka ir kredītiestāde, kas dibināta, lai piesaistītu uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veiktu norēķinu, kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas.
Vēsturiski bankas darbības pirmssākumi radās līdz ar tirdzniecības attīstību. Lai norēķinātos par pirkumiem ar svešzemju tirgotājiem, bija nepieciešams mainīt naudu. Tāpēc atsevišķu viduslaiku pilsētu tirgos sāka ieplūst citu zemju nauda un tās mainīšana parasti notika pilsētas tirgus laukumā. Vēsture liecina, ka pirmie naudas mainītāji bija itālieši. Viņi naudas mainīšanas operāciju veikšanai izmantoja galdu vai solu, kuru novietoja tirgus laukumā. Līdz ar to arī termins banka aizgūts no itāļu valodas vārda banco. To var tulkot kā galdu, solu. Tajā gadījumā, ja kāds no tirgotājiem mēģināja naudas mainīšanas laikā piekrāpt savu klientu, viņa galds vai sols tika salauzts. Tādā veidā tika sodīts tirgotājs par negodīgu rīcību un tas jau nozīmēja bankrotu.
Banku rašanās ir saistīta ar to pakalpojumu sniegšanu, kas skāra galvenokārt zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmas. Zināms, ka uz attālākām vietām to pārvadāšana bija riskants pasākums, jo ļoti bieži ceļā varēja uzbrukt laupītāji un dārgmetālus atņemt. Tāpēc tirgotāju vidū radās doma, vai nevarētu nodot zeltu glabāšanā juvelieriem, kuriem bija uzceltas speciālas dārglietu glabātuves un pagrabi.
Juvelieri labprāt pieņēma dārglietas glabāšanā, bet par šādu pakalpojumu viņi iekasēja no tirgotājiem noteiktus procentus jeb augļus. Juvelieri kā apliecinājumu tam, ka zelts atrodas viņu glabātuvēs, izdeva uzrakstītu uz tā īpašnieka – tirgotāja – vārda noteiktu dokumentu; sākotnēji tās bija vērtības zīmes, bet vēlāk jau tika izrakstīti vekseļi. Tos varēja izmantot, lai samaksātu par pirkumiem. Tādējādi tirgotājiem bija iespēja pārvietoties no vienas pilsētas uz otru daudz drošāk, līdzi ņemot tikai dokumentu kā dārgmetālu noguldījuma apliecinājumu, kas vienlaicīgi kalpoja arī kā maksāšanas līdzeklis.
Ar laiku, kad zelta krājumi pagrabos kļuva ievērojami, bet tā kustība bija niecīga, zelta uzglabātāji sāka saprast, ka uz noguldītā zelta rēķina viņi varētu iegūt papildu augļus, to aizdodot tiem, kuri nonākuši īslaicīgās finansiālās grūtībās.
Attīstoties naudas apgrozībai, tirgotāju un augļotāju slānim, zelts arvien biežāk tika pieņemts glabāšanā un aizdots pret procentiem. Līdz ar to sāka rasties pirmie baņķieru nami, kuri būtībā bija augļotāju uzņēmumi. Banku darījumi it īpaši attīstījās 14. gs. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros – Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā – radās žirobankas; to galvenā funkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros.
Attīstoties tirgus saimniecībai, 17. – 18. gs. Notika arī strauja banku attīstība, it īpaši Lielbritānijā. Bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka kreditēt uzņēmējus, izsniedza parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas. Šajos apstākļos rodas nepieciešamība veidot speciālu institūciju, lai koncentrētu emisijas operācijas valstī vienas bankas rokās, kuru kontrolētu valdība. Tādējādi tiek likti pamati banku sistēmas izveidošanai. [4,65]
Mūsdienās gandrīz visās attīstītās valstīs ir izveidota divlīmeņu banku sistēma. Abu līmeņu bankām ir atšķirīgas funkcijas un darbības raksturs.
Pirmā līmeņa banka ir centrālā jeb emisijas banka. Tā ir valsts banku darbības centrs un tiek dēvēta par banku banku. Latvijas centrālās bankas funkcijas pilda Latvijas Banka, kura tika nodibināta 1922. gada 19. novembrī, bet atjaunota – 1990. gada 2. martā.
Pie otrā līmeņa bankām un kredītiestādēm pieder komercbankas, krājbankas, krājaizdevu sabiedrības, speciālās bankas (Investīciju, Ārējās tirdzniecības un Hipotēku bankas), apdrošināšanas kompānijas, sociālās apdrošināšanas un pensiju fondi, vērtspapīru turētājkompānijas (holdingi, investīciju trasti, finansu kompānijas), lombardi un kredīta korporācijas.
Kursadarba mērkis ir apskatīt un izanalizēt banku darbības cēloņus, to attīstību līdz mūsdienām. Kā arī sīkāk izanalizēt banku attīstības tendences un piedāvātos pakalpojumus un uz šī darba pamata dot priekšlikumus banku darbības uzlabošanai un pilnveidošanai Latvijā.…
