Kreditēšanas principus pieņemts sadalīt divās grupās:
1) vispārējie ekonomiskie principi, kuri piemīt visām ekonomiskajām kategorijām (mērķtiecīgums, diferencēšana);
2) principi, kuri atspoguļo kredīta būtību un funkcijas (steidzīgums, nodrošinājums un atmaksāšana).
Kreditēšanas mērķtiecīgums
Šī principa būtība ir tāda, ka aizdevumi jāizsniedz tikai noteiktiem mērķiem, konkrēti – aizņēmēja papildlīdzekļu pagaidu vajadzības apmierināšanai. (Šis princips ir galvenā kreditēšanas atšķirība no finansēšanas; finansēšanai tādu stingru mērķu nav). Ja aizdevumi tiks izsniegti vajadzību apmierināšanai, kurām nav pagaidu raksturs, tad aizņemtie līdzekļi neatgriezīsies pie kreditora. Tādā gadījumā kreditēšana pārvēršas par neatgriezenisko finansēšanu. Praksē šis princips tiek ievērots, izsniedzot aizdevumus tikai konkrētiem mērķiem (objektiem). Bankas kreditēšanas objekti var būt preču – materiālās vērtības, ražošanas izmaksas, norēķinu līdzekļi, vajadzība tekošo maksājumu līdzekļos, ja ir pagaidu finansu grūtības, pašu apgrozāmo līdzekļu trūkums utt.
Kreditēšanas diferencēšana
Kreditēšanas diferencēšana nozīmē kredīta piešķiršanu uz dažādiem noteikumiem atkarībā no aizņēmēja veida, kredīta mērķtiecīguma, kredīta riska, kreditēšanas termiņa, atgriešanās savlaicīguma, kā arī no dažiem citiem apstākļiem.
Kreditēšanas steidzīgums
Šis princips nozīmē, ka kredīta līgumā obligāti jānoteic kreditēšanas termiņš, un aizņēmējam šis termiņš jāievēro. Konkrētu kredīta atgriešanās termiņu galu rezultātā nosaka aizņēmēja līdzekļu aprite.
Kredīta nodrošinājums
Atbilstoši šim principam ar aizdevumiem jāapkalpo tikai reāli esošās vērtības kustība vai jaunas vērtības veidošana. Citiem vārdiem sakot, katram bankas līdzekļu latam, kuri atrodas saimnieciskajā apgrozībā, jāstāv pretī attiecīgo materiālo vērtību vai derīgo izmaksu lats. Aizdevums jāatgriež, pabeidzot tādas saimnieciskās operācijas, kuru veikšanai šis aizdevums tika izsniegts. …