Balti ir etniska kopība, kas ietilpst lielajā indoeiropiešu valodās runājošajā tautu saimē. Kurā ietilpst ģermāņu, slāvu, romāņu, ķeltu un citas valodu grupas. Protams senatnē indoeiropiešu valodu bija vairāk, bet ar laiku daudzas valodas ir izzudušas, piemēram, ilīriešu, trāķiešu, tohāru u.c.
Vārds „balti”, kas tiek saistīts ar Baltijas jūru – Mare Balticum – ir lingvinistu radīts. „Balti” kā terminu ieteica vācu zinātnieks F. Neselmanis, un zinātniskajā literatūrā sāka lietot kopš 1845. gada, lai apzīmētu cilvēkus, kuri runā vai runājuši baltu valodās, - lietuviešus, prūšus, kuršus, zemgaļus, latgaļus un sēļus. Bet līdz šodienai ir saglabājušās divas valodas latviešu un lietuviešu valodas. Prūsijas iekarošanas rezultātā 13.gs. un 400 gadu ilgajā vācu kolonizācijas gados prūšu valoda izzuda, bet ir saglabājušās rakstiskās liecības, kurās ir pierakstīta prūšu valoda. Ap 1400. – 1600. gadu kuršu, zemgaļu un sēļu valodas saplūda ar lietuviešu vai latviešu valodu. Citas baltu valodās runājošās ciltis ir saplūdušas ar slāvu ciltīm un rakstiskās liecības nav atstājušas.1
Sakarā ar to ka pirmās ticamās rakstiskās ziņas par baltiem parādās mūsu ēras 1. gadsimta beigās, tad senāko informāciju mēs varam uzzināt pētot arheoloģiskos izrakumus.
Vissenākais rakstu avots, kurā minēti balti jeb viena no baltu ciltīm ir vēstures zinātnes „tēva” Hērodota 450.p.Kr. sarakstītajā darbā „Vēsture”, kurā viņš min cilti neuri – neurus, kas dzīvojuši uz rietumiem no mordoviešiem un uz ziemeļiem no „skitu zemkopjiem”.…
