Krievija un Baltkrievija 2003.gada jūnijā parakstīja līgumu par Krievijas rubļa ieviešanu kā vienoto valūtu abās valstīs. 18 mēnešu pārejas programmas pirmais solis būtu Krievijas rubļa ieviešana par likumīgu maksājuma līdzekli bezskaidras naudas darījumos Baltkrievijā no 1.jūlija. Tomēr, uzstājoties Baltkrievijas televīzijā apmēram trīs stundas pirms līguma stāšanās spēkā, Lukašenko paziņoja, ka nevar pieļaut šādas izmaiņas, jo paša parakstītais kopīgās valūtas līgums ar Krieviju pārkāpj Baltkrievijas konstitūciju. Viņš piebilda, ka otra problēma ir Maskavas atteikums ļaut Baltkrievijas Nacionālajai bankai emitēt Krievijas rubļus. Acīmredzot, Lukašenko atteikums saistīts ar mūžīgajiem Baltkrievijas-Krievijas strīdiem par gāzes iepirkšanu. Televīzijas uzrunā Lukašenko savu gatavību sarīkot nacionālu referendumu par valūtas jautājumiem saistīja ar abu valstu sarunām par Baltkrievijas nacionālās gāzes transportēšanas kompānijas "Belatransgaz" pārdošanu Krievijas enerģētikas kompānijām. Baltkrievijas prezidents pazinoja, ka piedalīsies referendumā tikai tādā gadijumā, ja Krievija pieņems Baltkrievijas nosacījumus - 4,5 līdz 5 miljardi dolāru (2,6 - 2,8 miljardi latu) skaidrā naudā un 51 procenta akciju saglabāšana Baltkrievijas valdības rokās. Jāpiemin, ka pirms tam Krievija noraidīja Baltkrievijas noteikumus kā pārmērīgus. Baltkrievijas dramatiskais žests deva ievērojamu triecienu abu valstu banku attiecībām.
2005.gada septmbrī pēc sanāksmes Krievijas premjerministrs Mihails Fradkov paziņoja, ka Krievija un Baltkrievija nav gatavi vienotas valūtas ieviešanai un arī nav gatavi nosaukt termiņus, kad tas tiks izdarīts.
…
