Neatkarības atjaunošanas laiki. Cīnās līdz ar latviešiem. 1988. gadā izveido pirmo demokrātisko Latvijas baltkrievu biedrību „Svitanak” („Rītausma”), ar mērķi atjaunot un popularizēt baltkrievu valodu, veidot nacionālo pašapziņu un tuvināt baltkrievu kultūru citām kultūrām, lai veicinātu izpratni un saskaņu. Atvēra mākslas studiju (1989), Rīgas baltkrievu svētdienas skola, Rīgas baltkrievu sākumskola (1994), bibliotēka, ansamblis, laikraksts „Prameņ”. Šobrīd darbojas vairākas biedrības – Daugavpilī, Rīgā un Ventspilī. 2010. gadā iznāca pirmā latviešu-baltkrievu vārdnīca.
Baltkrievu naturalizācijas un integrācijas process noris ļoti lēni. Tam ir dažādi iemesli: nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, materiālās problēmas bezdarba, mazo algu un pensiju dēļ. Manuprāt, ir vēl viens būtisks iemesls - tā ir zemā nacionālā pašapziņa. Lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas dzimtajā valodā, neinteresējas par nacionālo kultūru, tādējādi papildinot krievvalodīgo iedzīvotāju slāni. Lai celtu nacionālo pašapziņu, liels darbs jāiegulda nacionālajai skolai. Rīgas Baltkrievu pamatskola ir daudz paveikusi šī mērķa labad, taču diemžēl tā nesaņem nepieciešamo materiālo palīdzību ne no Latvijas, ne no Baltkrievijas valsts. Trūkst līdzekļu, lai paplašinātu skolas telpas, trūkst objektīvas, padziļinātas informācijas par baltkrievu diasporu Latvijā un politiskajiem notikumiem Baltkrievijā. Tāpēc nacionālās identitātes saglabāšana nākotnē ir atkarīga no pašu baltkrievu iniciatīvas, aktivitātēm un ieinteresētības. Taču izskatās, ka arvien mazāk baltkrievu pievēršas savai kultūrai, Latgalē laika gaitā ir izveidojies, ka daudzi pareizticīgie baltkrievi sevi pieskaita pie krieviem , bet katolicisma piekritēji – pie poļiem. Reliģiskā piederība un krievu valodas lietošana ikdienā noved pie baltkrievu asimilācijas.
…