Eiropas Savienības piektā paplašināšanās, kas notika Austrumu virzienā, iekļāva arī visu trīs Baltijas valstu (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) pievienošanu ES. Šī paplašināšanās no pārējām atšķīrās ar to, ka tika uzņemts liels valstu skaits (10 valstis), jaunās Austrumeiropas valstis demokrātijas ziņā bija “iesācējas” un vājākas ekonomiskās attīstības ziņā. Baltijas valstis tikai pirms dažiem gadiem bija atguvušas savu neatkarību. Ar šīm kandidātvalstīm tika noslēgti tirdzniecības un sadarbības līgumi.
1993.gada jūnijā Kopenhāgenā tika pieņemti kritēriji, pēc kuriem vērtēt kandidātvalstu attīstības progresu. 1997.gada jūlijā tika izdots dokuments “Darba kārtība 2000” (Agenda 2000), kurā tika atspoguļots Komisijas viedoklis par kandidātvalstu sasniegumiem un veicamajām reformām.
Valstis tika sadalītas divās daļās: tās, ar kurām sākt iestāšanās sarunas, un tās, ar kurām sarunas pagaidām atlikt. Igaunija bija pirmajā grupā, taču Latvija un Lietuva – otrajā. Līdz 2002.gadam Latvija un pēc tam arī Lietuva bija panākušas Igauniju, un visas trīs Baltijas valstis Eiropas Savienībā varēja iestāties vienlaicīgi.
Lai gan Baltijas valstu attīstības progress savā starpā nedaudz atšķīrās, tām bija kopīgas risināmas problēmas.
Pastāv uzskats, ka Igaunija tika labāk novērtēta nekā Latvija, jo, iespējams, Latvijā tajā laika posmā bija novecojusi statistika, tādēļ rezultāti bija neprecīzi. Citi pauž viedokli, ka progresa ziņojumiem nebija izšķirošas nozīmes kandidātvalstu uzņemšanā Eiropas Savienībā, jo vairāk dominēja lielo valstu politiskās un ekonomiskās intereses. Lai nu kā, bet Baltijas valstis tika uzņemtas Eiropas Savienībā visas trīs kopā, kā tas sākumā bija arī iecerēts.
Daļā par ES paplašināšanos norādīts, kad Baltijas valstis iesniedza Eiropas Savienībai iestāšanās pieteikumus; daļā par iestāšanās kritērijiem norādīts, pēc kādiem nosacījumiem tika vērtētas kandidātvalstis, lai uzsāktu vai atliktu iestāšanās sarunas ar tām; tālāk referātā seko Komisijas viedoklis par Baltijas valstīm un to progresa ziņojumi; tiek apskatīti arī vairāku autoru viedokļi attiecībā uz Baltijas valstu, īpaši Latvijas, iestāšanos ES; tālāk tiek apskatīts sarunu pabeigšanas un Baltijas valstu uzņemšanas jautājums; nobeigumā tiek izdarīti galvenie secinājumi.
Eiropas Savienības piektā paplašināšanās notika Austrumu virzienā, kas nozīmēja arī Baltijas valstu uzņemšanu. Visas trīs Baltijas valstis savus pieteikumus Eiropas Savienībai iesniedza vienā un tajā pašā gadā, tikai ar gandrīz mēneša atšķirību. Latvija iestāšanās pieteikumu Eiropas Savienībai iesniedza 1995.gada 27.oktobrī, Igaunija – 1995.gada 24.novembrī un Lietuva – 1995.gada 8.decembrī. Eiropas Savienības Padome 1995.gada decembrī paziņoja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās ir politiska nepieciešamība un vēsturiska izdevība (Veidenfelds un Vesels, 2000:273). …