Baltijas valstu sociālās politikas salīdzinošā analīze

Secinājumi
1. Sociālās politikas mērķis ir iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana, nodarbinātības veicināšana, sociālās aizsardzības nodrošināšana, sociālais dialogs un diskriminācijas novēršana.
2. 2016. gada 1. ceturksnī visaugstākais nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs bija Igaunijā (64,1 %), viszemākais Latvijā 61,0 %. Lietuvā - 61,3 %.
3. Vislielākā minimālā alga 2016. gadā ir Igaunijā – 430 EUR, bet vismazākā Lietuvā – 350 EUR. Latvijā – 370 EUR.
4. Lielākā vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas 2015. gada beigās ir bijusi Igaunijā – 1105,00 EUR. Mazākā vidējā alga Lietuvā – 757,00 EUR.
5. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām Latvijā ir vislielākais - 175,00 EUR mēnesī. Lietuvā IIN atvieglojuma apmērs ir 120,00 EUR mēnesī, Igaunijā 154,00 EUR (sākot ar otro bērnu).
6. Pastāvošās darbaspēka nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm nozīmē to, ka Latvijā ir labvēlīgāka nozarēm ar zemu atalgojumu, līdz ar to tiek kavēta pāreja uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku, kurā būtu augstāks atalgojums.
7. Minimālās darba algas pelnītājs Latvijā ar un bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņem mazāk nekā attiecīgas algas saņēmējs Lietuvā un Igaunijā.
8. Vislielākā vidējā vecuma pensija ir Igaunijā – 371,00 EUR. Līdz ar to arī vecuma pensiju apmērs Igaunijā ir lielāks. Vismazākā vidējā pensija ir Lietuvā – 247,00 EUR. Latvijā – 277,00 EUR.
9. Igaunijā ģimenes valsts pabalsta apmērs ir vislielākais. Par pirmo un otro bērnu ģimenē tiek piešķirts pabalsts 50,00 EUR apmērā, par nākamajiem bērniem 100,00 EUR apmērā.
10. Vislielākais valsts sniegtais atbalsts ģimenēm ar bērniem Baltijas valstīs 2016. gadā ir Igaunijā, bet vismazākais Lietuvā.
…