Baltijā par svarīgāko I pasaules kara rezultātu būtu jāatzīst šo valstu - Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izveidošanās. Baltijas valstu neatkarības pasludināšanu sekmēja tas, ka abas lielvalstis, kas varēja pretendēt uz šīm teritorijām (Vācija un Krievija) bija novājinātas karā. Vācijas reālā ietekme bija mazinājusies, jo tā bija zaudējusi karā, un tās situāciju vēl vairāk sarežģīja novembra revolūcija. Savukārt Krievija, kas arī uzskatāma par zaudētājvalsti karā, bija nodarbināta ar savām sociālpolitiskajām problēmām. Antantes pārējās valstis un ASV bija ieinteresētas neatkarīgu jaunu valstu izveidošanā, jo tas ļāva saārdīt teritoriāli lielās impērijas un līdz ar to mazināt to ietekmi uz pasaules politiku. Bez tam neatkarīgo nacionālo valstu veidošana atbilda Tautu Savienības principiem un centieniem.
Latvijā saimniekoja dažādas varas- gan vācieši, gan krievi. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas starp Krieviju un Vāciju, lielākā Baltijas daļa nonāca vācu kontrolē. Vācija te varēja netraucēti īstenot savu kolonizācijas politiku. Un tikai pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas vācu okupācijas žņaugi pavājinājās.
Šo brīdi izmantoja Latvijas demokrātiskie spēki, kurus pārstāvēja Latvijas Pagaidu nacionālā padome un demokrātiskais bloks, lai 1918. gada 18.novembrī pasludinātu Latvijas neatkarību. Saskaņā ar Kompjēnas pamiera noteikumiem, Vācijas karaspēkam bija pakāpeniski jāatstāj Baltija. 1918.gada 22. novembrī Latvijas Pagaidu nacionālā padome izdeva pavēli par Latvijas bruņoto spēku organizēšanu. Novembra beigās Latvijā ienāca krievu sarkanā armija, kuru neilgā laikā izdzina. 1918.gada 17. decembrī Krievijā tika izveidota boļševistiska Latvijas Pagaidu Padomju valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā, kura paziņoja, ka vācu okupācijas vara tiek gāzta un nodibināta Latvijas strādnieku un bezzemnieku vara. Oficiāli to deklarēja 1919.gada 13. janvārī Rīgā notikušais Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju 1. kongress.
Latvijā risinājās pilsoņu karš (brīvības cīņas) līdz pat 1920.gada janvārim, kad Padomju Latvijas valdība pasludināja par savas darbības izbeigšanu. Bet 1920.gada augustā tika noslēgts miera līgums ar Krieviju, sakarā ar kuru Krievija apņēmās bez ierunām un uz mūžīgiem laikiem atzīt Latvijas suverenitāti un atteiktie no jebkādām suverēnām tiesībām.
Latvijā bijušas 3 pagaidu valdības :
1. 1918. g. 18. novembris - 1919. g. 13. jūlijs ;
2. 1919. g. 14. jūlijs - 1919. g. 8. decembris ;
3. 1919. g. 9. decembris - 1920. g. 11. jūnijs .…
