Baltijas valstu konstitūcijas un to atšķirības

Tāpat ir atšķirības prezidenta amatam atvēlētajā nodaļā – Lietuvā, Igaunijā prezidentu ievēl uz 5gadiem, bet Latvijā – uz 4 gadiem, ne ilgāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Igaunijā un Latvijā prezidentu amatā nominē parlaments, bet Lietuvā prezidentu ievēl tauta. Igaunijas un Lietuvas konstitūcijās tiek izdalītas atsevišķas nodaļas pašvaldībām, ārpolitikai un valsts aizsardzībai, kā arī finansu un budžeta jautājumiem un konstitūcijas grozījumiem.

3.3. Forma
1. Latvijas konstitūcijas forma – neizvērstā konstitūcija, kas sastāv no viena akta.
2. Lietuvas konstitūcija sastāv no vairākiem pamatlikumiem un tā ir detalizēta.
3. Igaunijas konstitūcijas forma – sastāv no vairākiem pamatlikumiem un ir detalizēta.
Lietuvas un Igaunijas konstitūciju formas ir daudz izvērtākas un detalizētākas, iemesls tam varētu būt – jaunu konstitūciju pieņemšana 1992.gadā. Visās trijās Baltijas valstīs konstitūcijas grozījumu gadījumā ir jārīko referendums.

Secinājumi
Baltijas valstu konstitūcijas atšķiras pavisam nedaudz saturiski, tāpat arī struktūrā un formā. Lietuvas un Igaunijas konstitūcijas ir līdzīgākas, jo tās tikuša no jauna pieņemtas 1992.gadā. Latvijas Satversme ir saglabājusies kopš 1922.gada.
Satura akcenti un elementi konstitūcijās var mainīties mainoties laika periodam. Konstitūcija saturiski var tik papildināta un izmainīta ar katram laikam atbilstošām aktuālām idejām, noteikumiem.
Lietuvas un Igaunijas konstitūcijas ir daudz detalizētākas kā Latvijas Satversme. Šādam rezultātam iemesls varētu būt tāds, ka Lietuva un Igaunija 1992.gadā pieņemot jaunas konstitūcijas, tajās apvienoja visu tobrīd svarīgāko un aktuālāko informāciju.
Laikam ejot konstitūcijas noveco un daudzas lietas zaudē savu aktualitāti, tāpēc visās Baltijas valstu konstitūcijās ir paredzēta iespēja to grozīšanai.

…