-
Baltijas valstis - partneres vai konkurentes
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Baltijas uzņemšana ES | 4 | |
Baltijas valstu atsevišķi tautsaimniecības rādītāji ES iestāšanās gadā (1995) | 5 | |
Baltijas valstis un Centrāleiropa | 5 | |
Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksme Igaunijā | 6 | |
Krievijas bažas par sadarbību | 6 | |
Baltijas valstu sadarbības nozīme ārpolitikā | 9 | |
Sadarbība starp Baltijas valstīm: realitāte un perspektīvas | 10 | |
Ekonomiskā sadarbība | 10 | |
Sadarbība ārpolitikā un starptautiskās institūcijās | 12 | |
Secinājumi | 15 | |
Izmantotā literatūra | 16 |
Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā būtisks bija jautājums, nevis vai šīs trīs valstis iestāsies, bet gan kad tas notiks. Veiksmīgs politisko un ekonomisko reformu rezultāts Rīgā, Viļņā un Tallinā būtu vispirmām kārtā sekmējis tur dzīvojošo tautu labumus. Eiropas Savienība laika gaitā paliek ar vien plašāka un saliedētāka, tāpēc ar laiku arī Baltijas iedzīvotāji izjutīs ieguvumus, taču lai panāktu šādu rezultātu ir jālabo infrastruktūru, taču tas prasa milzīgus ieguldījumus.
Kopenhāgenas kritērijiem atbilstoša ekonomiskā stāvokļa brieduma līmeņa sasniegšana ietver katras atsevišķās valsts ekonomiskās integritātes un politiskās sadarbības dažādo izpausmju kopīgu atzīšanu. Eiropas Savienības galvenais mērķis ir ekonomikas progress, ievērojot savu dalībvalstu kultūras integritāti un atšķirīgās nacionālās īpatnības. Gūtā pieredze, kas ir gūta dzīvojot pēckara ierobežotas neatkarības un drūma aizvainojuma apstākļos ir iemācījušas Baltijas tautām, kas ir spēka politika. 1
Trīs Baltijas valstis, Igaunija, Latvija un Lietuva samērā vēlu iesaistījās ES paplašināšanās atlases procesā, tomēr tās ir darījušas daudz, lai kļūtu par pilntiesīgām ES loceklēm. Proti, vienotais tirgus ir pats redzamākais sasniegums vairāk nekā četrdesmit gadu garajā Eiropas ekonomiskās integrācijas periodā. Vienotā tirgus noteikumu pieņemšana gan ekonomiskajā, gan arī individuālajā līmenī radīja milzum problēmu Baltijas sabiedrībai.
Visgrūtākais uzdevums, kas bija jārisina Baltijas valstīm ir Rietumu tiesiskās sistēmas ieviešana ikdienas dzīvē un valsts neiejukšanās politikas realizācija, kura vienlaikus tiek vērsta uz sociālo saliedēšanu. …
Baltijas valstīm – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir daudz kas kopīgs, tā piemēram, tās atrašanās vieta, visas trīs valstis atrodas pie Baltijas jūras tāpat kultūras ziņā salīdzinoši līdzīga ir bijusi vēsture, neskaitot to, ka Lietuva atšķirībā no Latvijas un Igaunijas jau viduslaikos pastāvēja kā neatkarīga valsts, turpretī Latvija un Igaunija bija Livonijas, gan Zviedrija, kā arī Krievijas impērijas sastāvdaļā, tāpat līdzīgi noritēja iestāšanās starptautiskajās institūcijās. Pēc neatkarības proklamēšanas raiti spēja sasniegt apsveicamus rezultātus saimnieciskajā tāpat politiskajā dzīvē, kā rezultātā šīs valstis uzņēma Tautas Savienībā 1921. gadā. Baltijas valstis vēsturē iezīmējās ar 1991. gada asiņainajām barikādēm, kurās parādījās liels patriotisms un gribasspēks aizstāvēt savu brīvību un atjaunoto neatkarību stāties pretī tādai lielvalstij kā Krievija, neņemot vērā, ka Padomju karaspēks bija daudz pārāks par triju valstu spējām. Visas trīs Baltijas valstis vienlaicīgi un veiksmīgi iestājās Eiropas Savienībā, kā arī NATO, domājams, ka tas ir noticis pateicoties triju valstu savstarpējai sadarbībai, nevis konkurencei. Sadarbība notiek arī Baltijas jūru reģiona ietvaros. Nozīmīga tēma pēc neatkarības atjaunošanas bija saistīta ar drošību gan iekšienē, gan ārpus robežām. Šādu iemeslu dēļ ir īstenotas amatpersonu vizītes starp šīm un citām valstīm, kurās tiek risināti dažnedažādi jautājumi.
- Baltijas valstis - partneres vai konkurentes
- Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā pārejā
- Krimināltiesības Seno Austrumu valstīs - Indijā, Ķīnā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Krimināltiesības Seno Austrumu valstīs - Indijā, Ķīnā
Referāts augstskolai26
-
Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā pārejā
Referāts augstskolai5
-
Baltijas jautājums 18.gadsimtā
Referāts augstskolai7
-
Livonija. Cīņa par kundzību pie Baltijas jūras 16.–18.gadsimtā
Referāts augstskolai3
-
Demokrātijas problēmas Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas
Referāts augstskolai16