Baltija ir vēsturiskās, ģeopolitiskās un saimnieciskās attīstības gaitā izveidojies Eiropas Ziemeļaustrumu reģions. 19.gadsimtā tas bija politiski iekļauts Krievijas impērijā un Latvija bija viens no astoņiem tās attīstītākajiem reģioniem. Šāda situācija saglabājās arī 20.gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad Latvija, Igaunija un Lietuva tāpat kā tagad bija patstāvīgas valstis. Visos laikos Baltijas valstis no parējās pasaules puses tikušas uzskatītas kā viens veselums, kā vienādi uztverams elements.
Lai arī visas Baltijas valstis pasaules ekonomikas skatījumā tiek uztvertas kā viens veselums, tomēr ir interesanti paraudzīties uz atšķirībām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomikas izaugsmē un attīstības tempos.
Jau vairāk nekā desmit gadus Baltijas valstīs norit intensīvas politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas, kuru mērķis ir atvērtas un pārtikušas sabiedrības un valsts izveide. Integrācijas procesa sākotnējā, pašpietiekamā motivācija bija entuziasms par “atgriešanos Eiropā” un pēdējo aukstā kara periodā radīto barjeru nojaukšana. Tādēļ, tagad, kad esam iestājušies Eiropas Savienībā, ir vērts ielūkoties katras valsts makroekonomiskajos rādītājos, kur var gūt galvenos priekšstatus par patreizējo situāciju valstu tautsaimniecībā.
Ekonomikas darbības pamatā ir ražošana un pakalpojumu sniegšana, tāpēc būtiskākais tautsaimniecību raksturojošs rādītājs ir saražotās produkcijas apjoms - iekšzemes kopprodukts (IKP). Bet, lai pēc iespējas objektīvāk varētu novērtēt katras Baltijas valsts makroekonomisko stāvokli, jāizvērtē arī vairākus makroekonomiskos rādītājus - iekšzemes kopproduktu, nodarbinātību un bezdarbu, inflāciju, ārējo tirdzniecību.
Viens no korektākajiem preču un pakalpojumu izlaides rādītājiem valstī ir iekšzemes kopprodukts ( IKP ), kas ir valstī gada laikā ražoto galaproduktu un pakalpojumu tirgus vērtība neatkarīgi no tā, vai ražošanā izmantoti valsts iedzīvotāju vai ārvalstnieku resursi. Iekšzemes kopproduktu izmanto arī kā starpvalstu ekonomiskā līmeņa salīdzināšanas instrumentu. Tas perfektāk nekā nacionālais kopprodukts (NKP - noteiktas valsts pastāvīgo iedzīvotāju gada laikā saražotās gala preces un pakalpojumi naudas izteiksmē kā pašu zemē, tā arī ārvalstīs) atspoguļo integrētās valsts ekonomisko izaugsmi.…
