Baltijas jūras tiesiskā aizsardzība

Baltijas jūra ir maza jūru pasaules mērogā un tā ir savienota ar Atlantijas okeānu tikai ar nelielu jūras šaurumu, var teikt, ka tā ir tikpat kā nošķirta, sālsūdens tajā ir ekoloģiski unikāls. Ar ko tad ir izskaidrojama šī unikalitāte? Sakarā ar tās īpašajām ģeogrāfiskajām, klimatiskajām un okeanogrāfiskajām pazīmēm, Baltijas jūra ir ļoti jutīga pret cilvēka ietekmi uz vidi. Kuģniecība, rūpniecība ari lauksaimniecība -ir tikai daži no piesārņojuma avotiem. Mazā saite ar pasaules okeānu ierobežo ūdens apmaiņu ar Ziemeļjūru, tas nozīmē, ka tajā tikpat kā nenotiek ūdens apmaiņa. Pētījumi rāda, ka ūdens Baltijas jūrā apmainās reizi trīsdesmit gados. Baltijas jūra ir stratificētā jūra. Tas savukārt nozīmē, ka, sāļuma līmenis mainās atkarībā no dziļuma, pieaugot dziļumam ūdens sāļums palielinās. Sāļais ūdens, kas nāk no ziemeļu jūras ir blīvāks nekā ūdens, kas atrodas jūrā. [5]
Tā kā ūdens apmaiņa notiek ļoti lēni, sāļākais ūdens virzās pa dziļākajiem ūdens slāņiem.. Tajā pašā laikā, mazāk sāļais virszemes ūdens Baltijas jūras plūst projām. Tādā veidā ūdeņiem ar dažādiem blīvumiem plūstot pretējos virzienos veidojas īpaša robežjosla, kurā loti strauji mainās ūdens blīvums. Papildus iepriekš minētajam , jūra ir nedziļa. Somu līcī dziļums ir aptuveni 60-80 metri. Ūdens apmaiņa vertikālā virzienā ir ierobežota, un bioloģisku un ķīmisku procesu rezultātā ūdens augšējos slāņos veidojas skābekļa iztrūkums. Ūdens, kas nāk iekša no ziemeļu jūras ir bagāts ar skābekli, kas savukārt ir tik loti nepieciešams jūras floras un faunas stabilai pastāvēšanai.…