SECINĀJUMI
1. Vidējais ekoloģiskais pēdas nospiedums BJR 2008. gadā bija 5,22 hag uz iedzīvotāju, kas ir par 13% mazāk kā 2007. gadā, bet par 4% vairāk, kā 2006. gadā.
2. Vislielākais EPN uz iedzīvotāju 2008. gadā bija Dānijā (8,25 hag uz iedzīvotāju), bet vismazākais Polijā (3,94 hag uz iedzīvotāju) un Latvijā (3,95 hag uz iedzīvotāju).
3. Lielāko kopējo valsts ekoloģiskās pēdas nospiedumu BJR veido Vācija (377,03 miljoni ha), bet vismazāko Igaunija (6,15 miljoni ha).
4. Vislielākā slodze ekoloģiskās pēdas veidošanā 2008. gadā BJR bija oglekļa emisijām (45,98% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma BJR) un aramzemēm (23,19% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma BJR).
5. Vismazākā ietekme uz ekoloģisko pēdu BJR 2008. gadā bija apbūvēto teritoriju pēdas nospiedumam (2,78% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma BJR).
6. BJR vidējā bioloģiski produktīvā teritorija uz iedzīvotāju 2008. gadā bija 6,27 hag uz iedzīvotāju.
7. Vislielākā bioloģiski produktīvā teritorija uz iedzīvotāju 2008. gadā bija Somijā (12,19 hag uz iedzīvotāju), bet vismazākā tā bija Vācijā (1,95 hag uz iedzīvotāju).
8. 49,14% no kopējās BJR biokapacitātes 2008. gadā veidoja meži.
9. Vislielākais ekoloģiskais pārpalikums uz vienu iedzīvotāju ir Somijā (6 hag uz iedzīvotāju), bet vislielākais ekoloģiskais deficīts 2008. gadā bija Dānijā (-3,4 hag uz iedzīvotāju).
10. Puse no BJR valstīm 2008. gadā bija ekoloģiskie kreditori (Dānija, Vācija, Polija, Lietuva), tātad to patēriņš pārsniedz valsts pieejamos resursus.
11. Lielāko slodzi EPN veidošanā 2008. gadā Dānijā deva aramzemes (33,6% no kopējā ekoloģiskās pēdas nospieduma), tās sastāda lielāko daļu no bioproduktīvās teritorijas (49,9% no kopējās bioproduktīvās teritorijas).
12. Igaunijas EPN 2008. gadā salīdzinot ar 2007. gadu samazinājās par 38,98%, kas galvenokārt notika oglekļa emisiju (-41,59%) un zivsaimniecību (-88,87%) ietekmes samazināšanās dēļ, savukārt tās bioproduktīvā teritorija 47,1% sastāv no zvejas teritorijām, kur ir pieejamas to lielākās rezerves.
13. Somijas EPN pēc pēdējiem pieejamiem datiem ir palikusi nemainīga. Lielāko slodzi veido oglekļa emisijas (66,83% no kopējā EPN). Somijas bioproduktīvā teritorija galvenokārt sastāv no mežiem (70,88% no kopējās biokapacitātes).
14. Vācijas EPN salīdzinot ar 2007. gadu samazinājās par 10,07%., lielākais samazinājums notika oglekļa emisijās (-7,67%), kas veido vairāk nekā pusi no EPN. 48,72% no Vācijas bioproduktīvās teritorijas veido aramzemes, tajās ir novērojams arī lielākais deficīts.
15. Latvijas EPN ir samazinājies par 29,99%, ko lielā mērā noteica mežu ietekmes samazināšanās (-49,61%), kas arī sastāda lielāko daļu no kopējās bioproduktīvās teritorijas (45,7%) un veido lielāko ekoloģisko rezervi.
16. Lietuvas EPN ir samazinājies par 6,18%, lielākais samazinājums vērojams zvejas teritoriju ietekmei (-32%). Arī Lietuvas lielāko biorpoduktīvo teritoriju veido meži (38,66%).
17. Polijas EPN ir samazinājies par 9,42%. Vairāk kā pusi no EPN veido oglekļa emisijas (51,02%). 49,5% no bioproduktīvās teritorijas veido aramzemes un 35,5% meži.
18. Zviedrijas EPN 52,54% veido oglekļa emisijas. 66,88% no bioproduktīvās teritorijas veido meži.
19. Būtiskākais sektors BJR EPN veidošanā ir pārtikas sektors, kas veido 28,87 %, tam seko patēriņa preču sektors (21,6%).
20. Vislielāko slodzi EPN veidošanā BJR mājokļa sektorā veido Igaunija, transporta, patēriņa preču un kategorijā citas – Somija, pārtikas preču sektorā Dānija, bet pakalpojumu sektorā Zviedrija.
…
