Jau daudzus gadu simtus jūra ir bijusi nozīmīgs iztikas un ienākumu avots, un tā tas turpinās arī šodien. Intensīvās kuģu satiksmes un ievērojamā piekrastes iedzīvotāju blīvuma dēļ Baltijas jūra šodien ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē. Tajā ietek lielas upes no augsti attīstītām valstīm, un daudzi cilvēki izmanto iespēju atpūsties pie ūdens. Jūrā noris aktīva saimnieciskā darbība, un tā ir ienākumu avots daudziem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Baltijas jūrai ir ļoti unikāla ekosistēma.
Aktīvās izmantošanas dēļ laika gaitā Baltijas jūra ir kļuvusi par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē – Eiropas līmenī piesārņojums ir atzīts par ievērojamu. Diemžēl cilvēka daba ir iekārtota tā, ka bieži vien mēs sākumā darām un tikai vēlāk domājam par sekām.
Uzskatu, ka ir būtiski apzināties piesārņojuma pakāpi, iemeslus, kāpēc tas veidojas un no tā izrietošās sekas, kā arī ir svarīgi meklēt veidus kā cīnīties ar šo problomu. Protams, Baltijas jūras piesārņojums ir globāla problēma, bet tomēr arī kats indivīds spēj darīt kaut ko lietas labā.
Referātā apskatīšu informāciju par Baltijas jūru, izpētīšu piesārņojuma iemeslus un veidus, kā jārījokas cilvēkam lai neveicinātu piesārņojumu.
Darba mērķis un uzdevumi:
1. Iegūt sīkāku informāciju par Baltijas jūru;
2. Apzināties piesārņojuma iemeslus un sekas;
3. Iegūt informāciju par to, kā var cīnīties ar piesārņojumu Baltijas jūrā;
4. Atrast organizācijas, projektus, kas cīnās ar Baltijas jūras piesārņojumu.
5. Veikt secinājumus.…
