Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus atpakaļ

Līdztekus gaisam, augsnei un uzturam ūdens pieejamība uzskatāma par absolūtu jebkura dzīvības formas priekšnoteikumu. Tādēļ tā piesārņojums var būtiski pasliktināt cilvēku dzīves apstākļus vai pat padarīt tos par gandrīz pilnīgi neiespējamiem.
Diemžēl tehnikas attīstības laikmetā ūdenī - upēs un citās vietās - nonāk ļoti daudz tehnisko un ķīmisko vielu, kā rezultātā ūdenī parādās tādas sastāvdaļas kā dioksīni. Un šie dioksīni ir graujoši cilvēka veselībai. Tie akumulējas organismā un, uzkrājoties lielā daudzumā, grauj cilvēka centrālo nervu sistēmu un psihi, atstāj neatgriezeniskas sekas uz DNS, kā arī veicina kancerogēno iedarbību. Tie ir klasificēti kā NOP. Šīs vielas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi šķīst taukos. Dioksīni uzkrājas arī dzīvnieku organismā - zivīs.
Latvijā nav lielu dioksīnu rašanās avotu, pie mums šīs vielas nonāk ar gaisa masām un ar Baltijas jūras ūdeni, kas ietekmē šo vielu daudzumu. Vēl nesenā pagātnē, Baltijas jūrā šīs kaitīgās vielas nonāca galvenokārt no celulozes rūpnīcu notekūdeņiem, tagad šajā sakarā situācija ir uzlabojusies, taču dioksīnu koncentrācijas Baltijas jūrā vēl aizvien ir augstas, radot dzīvajiem organismiem nopietnas veselības problēmas.…