Baltijas jūras piesārņojuma avoti

Darba tēma: Baltijas jūras piesārņojuma avoti
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt piesārņojuma avotus. Izstrādāt ieteikumus eitrofikācijas novēršanai.
Darba uzdevumi:
1.uzzināt faktus par Baltijas jūru;
2.izpētīt piesārņojuma avotus;
3.izpētīt eitrofikāciju;
4.izdarīt secinājumus par sadzīves ķīmijas piesārņojumu Baltijas jūrā.
Hipotēze: Samazinot ikdienā lietojamo veļas mazgājamo līdzekļu daudzumu var samazināt fosfātu daudzumu ūdenī un līdz ar to eitrofikāciju.
Darbā izmantotās metodes: informācijas meklēšana (internetā), aptaujas, aprēķins, fosfātu noteikšana laboratorijā ūdenī un veļas pulveros.
Novietojums pie Baltijas jūras ietekmējis Latvijas vēsturi un noteiks arī tās attīstību nākotnē. Pirmās rakstiskās ziņas par Baltijas jūru atrodamas 5.gs. p.m.ē., kad sengrieķu filozofs Hērodots rakstīja, ka ziemeļos ir jūra, kuras krastos izskalots dzintars.
Apskalo 9 valstis: Latviju, Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Somiju, Zviedriju, Poliju, Vāciju un Dāniju. Baltijas jūrā ietek aptuveni 250 upes:
Visla, Daugava, Kemijoki u.c.
Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra.

1.2. Baltijas jūras attīstības stadijas
Baltijas jūra ir vieno no jaunākajām jūrām pasaulē. Tā sāka veidoties leduslaikmeta beigu posmā pirms 13-10 tūkstošiem gadu.…