Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas un to risināšana

Baltijas jūra ir Atlantijas okeāna iekšzemes jūra, kas dziļi iespiežas Eiropas ziemeļu daļā. Garumā un platumā Baltijas jūra ir stipri izstiepta, līdz ar to atsevišķi Baltijas jūras apgabali atrodas dažādās ģeogrāfiskajās un klimatiskajās zonās, kas nosaka sarežģītu jūras hidroloģisko režīmu.
Baltijas jūras platība ir 386 tūkstoši km2; tilpums- 22 tūkstoši km3; vidējais dziļums-57m; lielākais dziļums- 459m Landsortas ieplakā.
Baltijas jūras centrālās daļas ziemeļos un austrumos pievienojas trīs lieli jūras līči: Botnijas, Somu un Rīgas jūras līcis.
Baltijas jūra ir viena no seklākajām jūrām pasaulē, jūras dibena reljefu veido ovālas ieplakas, kuras atdala vaļnveida pacēlumi.
Rīgas jūras līcis ir seklākais no Baltijas jūras lielajiem līčiem- vidējais dziļums 26m, lielākais dziļums- 67m ir Mērsraga mulda. Seklāka ir līča ziemeļdaļa- Muhu šauruma baseina vidējais dziļums ir 4,5m.
Baltijas jūrā ietek daudz lielas upes: Ņeva, Narva, Gauja, Daugava, Lielupe, Venta, Visla, Odra, Dala, Lule. Liela saldūdens pieplūde ( vid. 472 km3 gadā), gan okeāna ūdens ieplūde pa Dānijas šaurumiem ietekmē ūdens sāļumu Baltijas jūrā.…