Baltijas jūra / Referāts / Ģeogrāfija / ID: 392063

Autors: wasp (1)

Vērtējums:

Publicēts: 21.03.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 5 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	4
1.	BALTIJAS JŪRAS RAKSTUROJUMS	5
1.1.	IZCELSME UN VECUMS	5
1.1.1.	VĀRDA „JŪRA” UN „BALTIJAS JŪRA” SKAIDROJUMS	5
1.1.2.	JŪRAS VEIDOŠANĀS PIRMS PĒDĒJĀ LEDUS LAIKMETA	5
1.1.3.	JŪRAS VĒSTURE PĒC PĒDĒJĀ LEDUS LAIKMETA	5
1.1.4.	MŪSDIENU IZOSTATISKĀS KUSTĪBAS	6
1.2.	BALTIJAS JŪRAS VĀRDS	7
1.3.	BALTIJAS JŪRAS ĢEOPOLITISKAIS RAKSTUROJUMS	7
1.3.1.	PIRMS VIDUSLAIKIEM	7
1.3.2.	VIDUSLAIKI	8
1.3.3.	18. GADSIMTS	8
1.3.4.	19. GADSIMTS	8
1.3.5.	20. GADSIMTS	8
1.4.	BALTIJAS JŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS	9
1.4.1.	IZMĒRI	9
1.4.2.	KLIMATS	9
1.4.3.	ĢEOGRĀFISKAIS IEDALĪJUMS	9
1.4.4.	ZEMES LIETOŠANA JŪRAS BASEINĀ	9
1.4.5.	SĀĻUMS	10
1.4.6.	KRASTU FORMAS	10
1.4.6.1.	ŠĒRU KRASTI	10
1.4.6.2.	KLINŠU KRASTI	11
1.4.6.3.	SMILŠU PLUDMALES	11
1.4.6.4.	LAGŪNU KRASTI	11
1.4.6.5.	STĀVKRASTI	11
1.5.	ĢEOGRĀFISKI OBJEKTI BALTIJAS JŪRĀ	12
1.5.1.	JŪRAS DAĻAS	12
1.5.2.	JŪRAS LĪČI	12
1.5.3.	LIELĀKĀS BALTIJAS JŪRAS SALU GRUPAS UN SALAS	12
1.5.4.	BALTIJAS JŪRAS ŠAURUMI	12
2.	BALTIJAS JŪRAS RESURSI	13
2.1.	DZINTARS	13
2.1.1.	DZIEDNIECĪBA AR DZINTARU UN SVEĶIEM	13
2.1.2.	LATVIJAS DABAS MUZEJĀ BALTIJĀ UNIKĀLS DZINTARS	14
2.2.	ZIVIS	14
2.2.1.	REŅĢU NOZVEJA	14
2.2.2.	BRĒTLIŅU NOZVEJA	15
2.2.3.	MENCU NOZVEJA	15
2.2.4.	LAŠU NOZVEJA	15
2.3.	ATPŪTA	16
2.3.1.1.	MIKROBIOLOĢISKAIS PIESĀRŅOJUMS	17
2.3.1.2.	ĶĪMISKAIS PIESĀRŅOJUMS	17
3.	BALTIJAS JŪRAS EKOLOĢISKĀS PROBLĒMAS	18
3.1.	SEKLA	18
3.2.	SALDA	18
3.3.	VĀJI SAVIENOTA AR OKEĀNU	19
3.4.	PIESĀRŅOTA	19
3.4.1.	TRANSPORTS	19
3.4.2.	GĀZES VADS	19
3.4.3.	ĶĪMISKIE IEROČI	20
3.4.4.	ĶĪMISKĀS VIELAS	21
3.4.5.	LAUKSAIMNIECĪBA	21
3.5.	ZIVJU RESURSU IZSĪKŠANA	21
3.6.	IECEĻOTĀJ SUGAS	23
3.6.1.	PROBLĒMA AR VĒSTURI	23
4.	SECINĀJUMI	24
5.	LITERATŪRAS SARAKSTS	25

Darba fragmentsAizvērt

1.1.1.Vārda „jūra” un „Baltijas jūra” skaidrojums

Jūra (1. att.) - liels sālsūdens izplatījums, kurš saistīts ar okeānu vai liels, parasti sāļš, ezers, kuram trūkst dabīgas izejas, piemēram, Kaspijas jūra un Nāves jūra. Galilejas jūra (Tibērija ezers) ir mazs saldūdens ezers bez dabīgas izejas, bet šo terminu tik un tā pielieto. Sarunvalodā šis termins ir lietots kā okeāna sinonīms, piemēram, tropiskā jūra vai jūras krastā vai pat jūras ūdens, attiecinot to uz okeāna ūdeni. Dažreiz lieli ezeri tiek saukti par iekšzemes jūrām, piemēram, Lielie ezeri. Jūras dalās atklātās un noslēgtās jūrās.[7.]

Baltijas jūra - Eiropas ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas. Baltijas jūras krastā atrodas Norvēģija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Lietuva, Polija, Vācija, Nīderlande, Dānija. Baltijas jūras platība kopā ar Dānijas šaurumiem ir 373000 km2.[6.]

Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, tā ir gandrīz pilnībā noslēgta. Jūra atrodas virs kontinentālās Zemes garozas, tā nav veidojusies plātņu tektonikas procesu rezultātā. Tāpēc jūra ir salīdzinoši sekla.[6.]…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −4,98 €