Baltijas jūras pirmsākumi
Baltijas jūrai ir interesanta vēsture. Tā izveidojās, kad pirms vairāk nekā 10 000 gadiem kusa agrākais ledājs. Laika gaitā Baltija jūra ir piedzīvojusi vairākas attīstības fāzes - sākot no saldūdens ezera līdz pat tipiskai iekškontinentālai jūrai, kādu mēs to pazīstam šodien.
Šajā Baltijas ledus ezera reģionā gandrīz tūkstoš gadus notika milzīgu mērogu dabas katastrofas, pieliekot punktu tā attīstībai. Zemes šaurums, kas agrāk savienoja kontinentu ar Skandināviju tika pārrauts. Ezera ūdens milzu straumē plūda uz rietumiem un ezera līmenis uzreiz nokritās par aptuveni 26 metriem. Pārrāvums noveda arī pie tā, ka radās savienojums, pa kuru no rietumiem varēja ieplūst sāļais ūdens.
Zemes pacelšanās pēc apmēram tūkstoš gadiem, kas sekoja ledus kušanai, vēlreiz dramatiski mainīja apstākļus. Joldijas jūra, kas toreiz radās, bija sāļāka nekā mūsdienu Baltijas jūra. Tā bija arktiskā jūra ar arktisku faunu. Vēl šodien šīs faunas pēdas atrodamas Baltijas jūrā. Piemēram, pogainais ronis. Tas, kā arī virkne citu sugu, ir saglabājies un spējis pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Bet lielākajai daļai sugu bija jāizzūd. Kas tad īsti notika? Savienojums ar jūru rietumos „aizsērēja”.
Jauna sālsūdens pieplūde beidzās, bet vienlaikus milzīgi kūstošā ledus saldūdens daudzumi atšķaidīja jūras ūdeni. Vēlreiz izveidojās milzīgs saldūdens ezers- Ancilus ezers. Tas pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadus.
Bet jūra atgriezās. Pirms apmēram 7000 gadiem atvērās savienojums Dānijā, kas pastāv vēl šodien. Sākumā savienojumus bija gan dziļāks, gan platāks nekā tagad, un toreizējā jūra Litorīnas jūra- bija sāļāka par mūsdienu Baltijas jūru.
Taču zemes pacelšanās turpinājās, un dāņu šaurumi pamazām kļuva šaurāki u seklāki. Kopš tā laika līdz mūsdienām Baltijas jūras ūdens atkal ir kļuvis saldāks. Ir izveidojusies mūsdienu sājūdens jūra, kam ir savs īpašas speciālas prasības augiem un dzīvniekiem, kas tajā dzīvo.
Šķiet, ka tagad jūras attīstības gaita atkal mainās. Dienvidskandināvijā zemes pacelšanos nomainīja grimšana. Lēnām, bet nepārtraukti, savienojums Dānijā kļūst dziļāks, paverot ceļu lielākiem sāļā ūdens daudzumiem. Taču tas ir process, kas aizņem neiedomājami daudz laika.
…
