Baltijas jautājums ir aktuāls jau kopš 13. gs., kad šīs teritorijas iekaroja vācu krustneši un nodibināja Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu.
Gadsimtu gaitā, attīstoties Livonijas kaimiņvalstīm Krievijai, Zviedrijai un Polijai-Lietuvai, Baltijas jautājums ieguva vēl nepieredzētu nozīmi. Rīgas pilsēta bija attīstījusies par vienu no lielākajām Baltijas jūras piekrastes pilsētām, tajā noritēja spraiga saimnieciskā dzīve. Kuģojot pa Daugavas upi bija iespējams sasniegt Krievijas plašumus un tādējādi nodrošināt lielus tirdzniecības ieņēmumus.
Valsts, kas kontrolēs Baltiju, noteikti iegūs dominējošās lielvalsts statusu visā Baltijas jūras reģionā. Livonijas karš pierādīja, ka uz šādu stāvokli pretendē visas trīs, iepriekš minētās, valstis. Kari un konflikti par kontroli Baltijā norisinās sākot no 16. gs. 50. gadiem, bet šajā laikā nav iespējams noteikt, kura no valstīm gūs galīgo uzvaru.
Ar mainīgiem panākumiem Baltija nonāk sākotnēji poļu, tad zviedru un visbeidzot krievu kontrolē. Lai gan kontroles nodrošināšanā būtisks ir militārais spēks, nozīmīga loma ir arī valsts spējai noteikt sev konkrētus mērķus, kā arī spēt attīstīties līdzi sava laika prasībām. …