Katra atsevišķa cilvēka un tautas kopumā pašapziņā būtiskākie faktori ir, pirmkārt, saprast, ka cilvēku pasaulē ir iespējama brīvība un, otrkārt, ka to ir iespējams sasniegt, pārvarot apstākļus, kas liekas nepārvarami. Baltijas ceļa kustībā var saskatīt līdzību ar nacionālo atmodu nostādnēm 19. gadsimta vidū. Viena no 19. gadsimta baltiešu inteliģences pamatprasībām bija nacionālo valodu nozīmes palielināšana. Arī tad Baltijas valstu tautas kustības sadarbības pamatā bija kopīgi mērķi un kopīga ideoloģija.
80. gados mazpamazām radās apziņa, ka panākumus var gūt ar lēnu, nevardarbīgu pretestību, šajā gadījumā – ar tautas izglītības celšanu, latviešu valodas nostiprināšanu, kultūras sasniegumiem, kas kopumā latviešus veido par nāciju, spējīgu domāt par savas valsts izveidi un tiesībām.
Baltijas ceļš norisinājās Trešās atmodas ietvaros (1986 – 1991). Konceptu „trīs atmodas” ir attīstījis akadēmiķis Jānis Stradiņš. 1988. gada 7. oktobra runā tautas mītiņā Mežaparkā viņš minēja trīs atmodas – Ausekļa, Raiņa un tagadējo, saistot trīs atmodas ar trim zvaigznēm Brīvības piemineklī. …