Pievēršoties vairāk tam, kā mēs uzrveram Baltijas ceļš šodien, 21. gadsimta sākumā, akcentēšu dalībnieku atmiņu stāstus un vēsturnieku pētījumus par šo tēmu. 2014. gadā – 25 gadus pēc šīs akcijas klajā nācis izdevums “Baltijas ceļa stāsti”.
Daudzinot Baltijas ceļa 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicināja laikabiedrus fiksēt savu personīgo Baltijas ceļa pieredzi un apkopoja individuālus atmiņu stāstus. Projekta mērķis ir nodrošināt, lai neatkarīgi no atrašanās vietas atmiņas tiktu saglabātas nākamām paaudzēm un kļūtu pieejamas gan muzeju un bibliotēku kolekcijās, gan virtuālajā vidē. Tādējādi līdzās Baltijas ceļa dokumentārajam mantojumam, kas iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā, Baltijas ceļa stāsti veido nozīmīgu liecību par Baltijas ceļu. Grāmatā apkopoti 24 dažādu vecumu, trīs Baltijas tautu pārstāvju stāsti par dalību Baltijas ceļa akcijā. Pārlasot šīs atmiņas var saprast, cik liels bija cilvēku entuziasms, kopības sajūta un vēlme būt vienotiem un brīviem no Padomju režīma. Cilvēki mēroja lielus attālumus, lai piedalītos akcijā un lielākoties atcerās šo pasākumu kā kaut ko īpašu un saviļņojšu.
Igauņu vēsturnieks Küllo Arjakas pētījums par Baltijas ceļu “Kā mazais bija varens. Baltijas ceļam 25” (Kui väikesed olid suured: Balti kett 25), darbā petīta Baltijas asamblejas izveidi. Savā grāmatā viņš norāda vismaz 600 cilvēku vārdus, kuri piedalījās Baltijas ceļa akcijas organizēšanā. Pētījuma rezultātā viņš noskaidrojis arī Baltijas ceļa faktisko garumu. Ja iepriekš minēti tādi skaitļi kā 595 un 630 kilometri, tad pētījuma rezultāts “pagarinājis” Baltijas ceļa garumu par 10 procentiem jeb parādās informācija, ka ķēde bijusi 675.5 kilometrus gara.
…