80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības kustībām bija nepieciešamība sadarboties, jo tām bija kopīgas problēmas un mērķi, tādi kā neatkarības atgūšana un nostiprināšana, starptautiskā atzīšana, integrācija starptautiskajās organizācijās. Baltijas neatkarības kustībām bija nozīmīga loma sadarbības attīstīšanā starp trim Baltijas valstīm (Latviju, Lietuvu, Igauniju).
Baltijas valstu sadarbība šodien ir praktiskāka nekā pirms neatkarības atjaunošanas. Tā pamatojas uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, reģionālā sadarbība, kā ari integrācija Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā saīs. – ES) un NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija). Parlamentārās sadarbības jomā tika izveidota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības institūcija Baltijas Asambleja (turpmāk tekstā saīs. – BA), kura risina Baltijas valstu kopējās problēmas un veicina savstarpējo sadarbību.
Baltijas valstu sadarbības piemēri ir Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas) un Beniluksa valstu (Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes) sadarbība.
Baltijas valstu sadarbības veicināšana ir un vienmēr būs viens no būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas elementiem.…