Baltu tautas ir vairāku sīku tautu grupas Austrumeiropā. Mūsu dienās pie baltu tautām pieder latvieši ar visām viņos sakusušām senākām ciltīm un leiši, bet senatnē arī tagad izzudušie aisti, viņu pēcteči (it īpaši savā dienvidudu un rietumu daļā) senie prūši ar sembiem un vēlāk skalvjiem, kā ari prūšiem tuvu radniecīgie jātvingi, sūdāvi jeb sūdīni un galindi. Laikmetā no 6-12 g.s. b. t. apdzīvojušas nepārtrauktā etnoloģiskā vienībā teritoriju, ko dienvidrietumos ierobežo Mazuru ezeri, rietumos Visla, ziemeļr. Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, z-os igauņu apdzīvotās zemes, za. un a. krievu ietumos teritorija. Robeža ar pēdējo, no 10 g.s. sākot, Latgales vidienē un dienvidos atbilst apmēram tagadējai Latvijas un Krievijas robežai un stiepās pāri Daugavai līdz tagadējam Viļņas apgabalam uz dienvidiem un austrumiem no Viļņas, kur krievu teritorija pāriet baltkrievu apdzīvotos apvidos; no šīs vietas uz rietumiem un dienvidrietumiem sākās baltu tautu dienvidu robeža ar baltkrieviem un viņu senčiem,- tagad šī robeža ir mazliet citādāka.
Latvijas teritorijā baltu saknes arheologi meklē vēlaja neolītā(2300. - 1500. g. pr. Kr.) un saista tās ar auklas keramikas un laivasveida akmens kaujas cirvju kultūru (laivascirvju kultūru), kas Eiropā aptvēra teritoriju no Oderas līdz Volgai un līdz Karpatu kalniem. Šai kultūrai bija raksturīgi pulēti laivasveida akmens kaujas cirvji ar kātam paradzētu caurumu. Tās pārstāvji nodarbojās ar lopkopību, medībām un primitīvu zemkopību.
3. gt. baltu priekšteču (protobalti) auklas keramikas un akmens laivascirvju kultūra sāka izplatīties uz ziemeļiem un ienāca tagadējā Baltijas valstu teritorijā. Te tā uzslāņojās Narvas – Nemunas kultūrai, kas ari bija eiropeīdu tipa kultūra.
Sajaucoties protobaltu un Narvas – Nemunas kultūrām, veidojāsPiemares kultūra, kura tiek uzskatīta par baltu kultūru.…
