Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:581976
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Norvēģijas politiskā sistēma    3
  Norvēģijas Eiropas politika    4
  Somija ceļā uz Eiropas Savienību    6
  Somijas eiroskeptiķi attiecībā uz iestāšanos ES: diskusijas un rezultāti    7
  Secinājumi    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Eiropas Savienība ir 27 valstu apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.1 Šāda apvienība tika izveidota, lai izvairītos no tāda posta, kas sekoja pēc Otrā pasaules kara. Mūsdienās ES iestājas valstis, lai gūtu finansiālu atbalstu kā arī drošības garantus.
Daudzās valstīs jautājums par to vai pievienoties ES bija ļoti diskutabls un prasīja daudz pūļu no valsts amatpersonām, lai viss izdotos. Protams, noteicošā bija tauta, kas izlēma vēlēšanu ceļā vai valsts, kurā tie dzīvo, būs labāka pēc pievienošanās.
Somijas iedzīvotāji tomēr izlēma pievienoties ES, bet Norvēģijas pilsoņi tā arī šo izvēli ir noraidījuši jau divas reizes, bet Norvēģija aktīvi līdzdarbojas ES. Patiesībā Norvēģija ir ļoti bagāta un spēcīga valsts, ka tā var iztikt bez ES un ar saviem resursiem vēl palīdzēt citām mazākattīstītām valstīm.
Izvērtējot un skatoties Norvēģijas un Somijas vēstures materiālus, kā arī veiktās darbības attiecībā uz Eiropas Savienību, tad par šīm valstīm apskatīšu sekojošo:
1)Norvēģijas politiskā sistēma,
2)Norvēģijas Eiropas politika,
3)Somija ceļā uz ES,
4)Somijas eiroskeptiķi attiecība uz iestāšanos ES: diskusijas un rezultāti.
Formāli Norvēģija ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāri demokrātisku pārvaldes sistēmu. Tā ir demokrātiska, jo saskaņā ar Konstitūciju politiskā vara un likumdošana pieder tautai, ko nosaka iespēja ikvienam pilsonim piedalīties Stūrtingā (Norvēģijas nacionālais parlaments), novadu un pilsētu pašvaldībās. Par parlamentāru to dēvē, jo valdība, esošā izpildvara, nevar valdīt bez Stūrtinga, kas ir likumdevēja institūcija, apstiprinājuma. Konstitucionāla monarhija, jo tā savukārt, saskaņā ar Konstitūcijas oriģinālo variantu, valdība iegūst savas pilnvaras izrietoši no Karalim piederošās izpildvaras. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties