Eiropas Savienība ir 27 valstu apvienība. Tā darbojas uz valstu starpā noslēgtu līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas un to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Šos līgumus dēvē par primārajiem ES tiesību aktiem.1 Šāda apvienība tika izveidota, lai izvairītos no tāda posta, kas sekoja pēc Otrā pasaules kara. Mūsdienās ES iestājas valstis, lai gūtu finansiālu atbalstu kā arī drošības garantus.
Daudzās valstīs jautājums par to vai pievienoties ES bija ļoti diskutabls un prasīja daudz pūļu no valsts amatpersonām, lai viss izdotos. Protams, noteicošā bija tauta, kas izlēma vēlēšanu ceļā vai valsts, kurā tie dzīvo, būs labāka pēc pievienošanās.
Somijas iedzīvotāji tomēr izlēma pievienoties ES, bet Norvēģijas pilsoņi tā arī šo izvēli ir noraidījuši jau divas reizes, bet Norvēģija aktīvi līdzdarbojas ES. Patiesībā Norvēģija ir ļoti bagāta un spēcīga valsts, ka tā var iztikt bez ES un ar saviem resursiem vēl palīdzēt citām mazākattīstītām valstīm.
Izvērtējot un skatoties Norvēģijas un Somijas vēstures materiālus, kā arī veiktās darbības attiecībā uz Eiropas Savienību, tad par šīm valstīm apskatīšu sekojošo:
1)Norvēģijas politiskā sistēma,
2)Norvēģijas Eiropas politika,
3)Somija ceļā uz ES,
4)Somijas eiroskeptiķi attiecība uz iestāšanos ES: diskusijas un rezultāti.
Formāli Norvēģija ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāri demokrātisku pārvaldes sistēmu. Tā ir demokrātiska, jo saskaņā ar Konstitūciju politiskā vara un likumdošana pieder tautai, ko nosaka iespēja ikvienam pilsonim piedalīties Stūrtingā (Norvēģijas nacionālais parlaments), novadu un pilsētu pašvaldībās. Par parlamentāru to dēvē, jo valdība, esošā izpildvara, nevar valdīt bez Stūrtinga, kas ir likumdevēja institūcija, apstiprinājuma. Konstitucionāla monarhija, jo tā savukārt, saskaņā ar Konstitūcijas oriģinālo variantu, valdība iegūst savas pilnvaras izrietoši no Karalim piederošās izpildvaras. …