Balets. Tā pirmsākumi un attīstība

1918.gada 15.oktobrī notika „Latvju operas” pirmā izrāde – R. Vāgnera „Klīstošais holandietis”, kur dejas bija iestudējis V. Komisārs. [2, 5.lpp.]
Divdesmitajos gados Rīgā sāka strādāt krievu klasiskā baleta meistari, tai skaitā, Nikolajs Sergejevs (1876 – 1951). Viņš bija pirmais horeogrāfs Latvijā ar profesionālu izglītību un plašu praktiskā darba pieredzi Marijas un Lielajā teātrī. Sergējevs vispirms atvēra privētu baleta studiju, lai sagatavotu teātrim nepieciešamos dejotājus. 1922.gada 1.decembrī un nacionālās operas skatuves notika P.Herteļa baleta „Veltīgā uzmanība” pirmā izrāde, kas bija iestudēta pašu spekiem Sergējeva Vadībā. Uzvedums kļuva par notikumu ar paliekošu nozīmi – bija dzimis latviešu balets. [2, lpp]

4. Secinājumi
Lasot un apkopojot informāciju varu secināt, ka balets nav viegls, vai vienkārs dejas mākslas stils, tas prasa lielu atbildību un pienākumu pašam pret sevi. Jebkurš slavens baletdejotājs ir piedzīvojis visus iespējamos apstākļus, ar kādiem var nākties saskarties. Gan aukstas meiģinājuma telpas, ilgas, garas darba dienas, kā arī lielu, uz veselību paliekošu stresu. Lai dejotu baletu, cilvēkam ir jābūt labā fiziskā formā, tas prasa leilu piepūli, un dejojot lielāko ties tiek noslogotas kājas, tāpēc gandrīz katrs dejotājs beidzot savu karjieru slimst ar kaulu sāpju slimībām.
Varu secināt to, ka dzīve baletdejotājiem nav no tām vieglākajām, un atalgotākajām. To, ka arī Latvijā ir dzimuši izcili un pasaulē zināmi baletdejotāji, kurus joprojām piemin daudzās baleta skolās un kuri ir kā piemērs jaunajiem baletdejotājiem.

…