Sākās Lielais Tēvijas karš. Tas nepagāja garām arī Liepnai. Viens no aculieciniekiem 1942. gadā pabija frontes redakcijā un pastāstīja par komjauniešiem varoņiem, kuri cīnījās par Liepnu un palūdza, lai kāds no dzejniekiem par to uzrakstītu. Viņš pastāstīja par komisāru Negoduiko un par kādu jaunieti Jāni ( uzvārdu viņš nezināja). Jānis bija gara auguma, cīņas karstumā viņš nometa visu lieko, kas varētu traucēt viņam brīvi darboties. Grūtajā minūtē, kad vāciešu uguns piespieda visus pie zemes, puisis norāvis no sevis kreklu, kurš bija piesūcies ar asinīm un ar saucienu „ urā „ metās uz priekšu uzbrukumā. Šis karogs lika daudziem celties. Cīnītāji pārrāva vācu aplenkumu un izgāja no tā, kaut gan liela daļa no viņiem gāja bojā. Kaujas līdzdalībnieks neko vairāk nevarēja pateikt, nevarēja nosaukt citu cīnītāju, vārdus viņš nezināja, arī to, kas notika ar komisāru Negoduiko.
Kad 1942. gadā divīzijas komisārs Zutis sasauca rakstniekus un dzejniekus tādēļ, lai viņi savos literārajos darbos attēlotu varoņus, kuri ar savu vīrišķību aizrāva citus, pacēla masas, rakstniekam Jūlijam Vanagam un Valdim Luksam bija jāvelk lozes, kuram jāraksta par Liepnas kauju.…