Ikviena saprātīga būtne pazīst bailes, un tāds ir kaut cik domājoša cilvēka liktenis. Daudzie jautājumi, ko mums uzdod dzīve un apkārtējā pasaule, nepārtraukti like mums pielāgoties. Kas gan mūs virzītu uz priekšu, piespiestu meklēt un atklāt, ja ne bailes? Patiesībā visi soļi cilvēces attīstības ceļā, kā arī visi zinātniskie atklājumi, mākslas un literatūras veikumi balstās uz bailēm. Bet tās ir metafiziskas, konstruktīvas, pozitīvas un relatīvi vājas bailes. Zinātnieki ir atklājuši, ka 10% šādu baiļu ir nepieciešams katram cilvēkam, taču nevienmēr ir tā.
Bieži vien cilvēkiem rodas pataloģiskas bailes, kuras ir destruktīvas. Tās ne tikai sagrauj indivīdu, bet arī jau iepriekš iznīcīna viņa turpmāko darbību. Bet, kāda tad ir atšķirība starp bailēm un pataloģiskām bailēm jeb fobijām? Bailes - tā ir reakcija uz reālām briesmām, bet, savukārt, pataloģiskas bailes ir reakcija uz briesmām, kas ārēji nepastāv. Tās pamatojas uz iekšējām bailēm, un ļoti bieži rodas, neapzinātu motīvu dēļ.
Bailes ir viens no emociju veidiem, kas palīdz cilvēkam pašneiznīcināties. Bailēm saprāta robežās ir liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Iedomājieties, kas notiktu, ja pēkšņi visi cilvēki pārstātu baidīties. Tiklīdz cilvēku sāk baidīt bez pamatojuma, tā jau ir izmantošana, kur tiek izmantotas viņa emocijas. Ir veikli darboņi un arī reliģiskas organizācijas, kas cilvēku bailes izmanto savu mērķu sasniegšanai, proti, – lai cilvēks būtu no viņiem atkarīgs. Piemēram, daudz reliģisko konfesiju biedē cilvēku ar nokļūšanu ellē, ja viņš neievēros dogmas, noteikumus utt. un tādā veidā manipulē ar cilvēkiem. Pārsvarā reliģiskās kustības to nepamato un neizskaidro, kāpēc cilvēkam būtu „jādeg elles ugunī un pastarajā tiesā drebēs ceļi” utt.. Visam tam pamatā ir cilvēku emociju pārzināšana un to izmantošana.
Kas vispār ir bailes? Tā ir emocija, pārdzīvojums, kas rodas kā atbildes reakcija uz draudiem cilvēka bioloģiskajai vai arī sociālajai labklājībai. Atkarībā no situācijas un cilvēka personības īpatnībām bailes var izpausties ļoti plašā diapazonā — kā nedrošība, bažas, satraukums, izbailes, panika, izmisums, šausmas. Sasniedzot kulmināciju jeb afekta stāvokli, baiļu sajūta uzspiež cilvēkam tā saukto “avārijas uzvedību”, kas izveidojusies bioloģiskās evolūcijas procesā. Faktiski, šajā momentā apziņa atslēdzas un cilvēks darbojas “autopilotā”. Diemžēl šīs darbības bieži ir neracionālas un noved pie bēdīgām sekām.
Lai pareizi un efektīvi darbotos jebkurā ārkārtas situācijā, nepietiek ar teorētisko un praktisko sagatavotību, kas iegūta mācību procesā — tas ir tāpēc, ka paši efektīvākie paņēmieni maz var palīdzēt tam, kas izjūt bailes. Piemērs: jebkurš cilvēks var noiet pa dēli, kas nolikts uz zemes, bet pietiek tikai šo dēli pacelt trīs metru augstumā, kad cilvēks vairs nevarēs pa to noiet tikpat viegli un nepiespiesti kā iepriekš vai arī vienkārši nokritīs no tā.…
