Pasaulē līdz pat 1 miljards cilvēki saņem mazāk pārtikas nekā tas vajadzīgs organisma normālai funkcionēšanai. Apmēram 800 miljoni cilvēku ir izsalkuši.No tiem apmēram 180 miljoni ir bērni. Bada nāvē katru gadu mirst ap 13 miljoniem cilvēku. Pārtikas kultūru daudzums ko izaudzē vidēji gadā ir pietiekams lai pabarotu pašreizējos pasaules iedzīvotājus. Ražas zudums un pārtikas nevienlīdzīga sadale ir iemesls tam, ka daļa cilvēku tiek apgādāta pārmērīgi, bet daļai pārtikas trūkst.
Pēdējos 30 gados reģionos, kur ir vislielākais bads pārtikas apjoms ir dubultojies, bet daudzums uz vienu iedzīvotāju nav mainījies. Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ražas daudzumu nosaka arī citi faktori. Kā piemēram karš sausums, sals, vētras postījumi.
Attīstītajās valstīs cilvēki dienā uzņem 3060-3380 kkal, bet mazattīstītajās valstīs 1840-2460 kkal dienā. Uztura galvenie enerģijas avoti ir olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Cilvēkam nepieciešami vitamīni, sāļi un ūdens. Visiem šiem komponentiem jānokļūst organismā pietiekamā daudzumā un pareizās proporcijās. Svarīgi ir bērniem uzņemt pietiekamā daudzumā olbaltumvielas. Nepietiekams daudzums var izraisīt nukleīnskābju un specifisko lipīdu nepietiekamību. Tās regulē iztēli un iemācīšanās ātrumu. Apmēram 2/3 Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas bērni atpaliek no normālas garīgas un fiziskas attīstības. Ja runājam par olbaltumvielām tad tās ir pilnvērtīga uztura svarīgākā sastāvdaļa. Olbaltumvielas ir galvenais dzīvības procesu regulētājas. Tās ir materiāls jaunu šūnu veidošanai. Cilvēkam būtu jāuzņem 25-30 g dienā cilvēku izcelsmes olbaltumvielas. Visvairāk olbaltumvielu ir piena produktos, gaļā, zivīs, olās, pākšaugos, graudos.
Globālo pārtikas problēmu var risināt attīstot lauksaimniecību. 20. g-s 60-70 gados notika būtiska ražības paaugstināšanās.…
