Azerbaidžānu tauta

Uz austrumiem no Turcijas starp Melno jūru un Kaspijas jūru izvietojušās 3 valstis - Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna. Visas 3 valstis bijušās Padomju Savienības daļas. Tās kopā sauc par Kaukāza valstīm ‑ pēc kalniem, kuri šķērso visas trīs valstis. Lai gan to teritorija ir kalnaina, tomēr dažviet ‑ auglīga.
Valsts pieder pie tjurku grupas. Literārā valoda (vecazerbaidžāņu) sākusi veidoties 11. gs., mūsdienu literārā valoda izveidojusies 19. gs. vidū. Rakstība līdz 1929. gadam ‑ arābu, 1929. ‑ 39. latīņu alfabētā, kopš 1939. gada uz krievu alfabēta pamata. Tautas izcelšanās un izveidošanās procesā (etnoģenēzē) piedalījušies senās Antropatēnas un Kaukāza Albānijas pirmiedzīvotāji, kas pakāpeniski saplūduši ar 1. gadu tūkstotī p.m.ē. ‑ 1. gadu tūkstotim m.ē. iebrukušajām irāņu un tjurku ciltīm (kimerieši, skiti, huņņi, bulgāri, hazāri, oguzi, pečeņegi u.c.). Azerbaidžāņu tautība veidojās galvenokārt 11. ‑ 13. gs. pēc jauna tjurku tautu (īpaši seldžuku) viļņa ieplūduma. Azerbaidžāņi ir to tautu pēcteči, kuras iekaroja šo teritoriju vairāk nekā pirms 900 gadiem. Ziemeļazerbaidžānas iekļaušana Krievijā (ar 1813 un 1828 līgumu) pasargāja no turku un persiešu iebrukumiem, sekmēja azerbaidžānas nācijas tālāko konsolidēšanos (nostabilizēšanos, nostiprināšanos, apvienošanos, saliedēšanos). Oficiālos dokumentos azerbaidžāni 19. ‑ 20. gs. sāk. Tika dēvēti par turkiem, tatāriem.…