Ņemot vērā to, ka pasaules attīstīto valstu ekonomikā aizvien noteicošāku lomu ieņem nozares, kurās dominē intelektuālais darbs un tā radītās vērtības (informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģija u.c.), kā arī sakarā ar tirgus globalizāciju, kas paver iespējas vienu un to pašu produktu tirgot neierobežotās teritorijās, tomēr vienlaikus apgrūtinot produkta radītāja autortiesību aizsardzību, aizvien lielāku nozīmi pēdējās desmitgadēs pasaulē ieņem intelektuālās tiesības. To apzinājušies gan intelektuālā īpašuma galvenie radītāji un izmantotāji – uzņēmēji, gan dažādas sabiedriskās organizācijas, gan valstis un starptautiskās organizācijas. Arī Latvija veica intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sakārtošanu gan normatīvo aktu, gan praktiskajā līmenī.
Latvijas likumdošana intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā ir pakāpeniski mainījusies un pilnveidojusies.
11.08.1995. Latvija pievienojusies Bernes konvencijai “Par literāro un mākslas darbu aizsardzību”, tādējādi garantējot gan pašmāju, gan ārvalstu autoru tiesību aizsardzību Latvijā;
15.10.1998.g. Latvijas Satversmē pieņemta 8.nodaļa, kuras 113.pantā teikts, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citas radošās darbības brīvību un aizsargā autortiesības un patenttiesības;
23.08.1997. Latvija pievienojās Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu”;
20.08.1999.g. Latvija pievienojās Romas konvencijai “Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību “;
izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, sakārtojot soda sankciju piemērošanas mehānismu par autortiesību pārkāpšanas gadījumiem;
06.04.2000. pieņemts “Autortiesību likums”, kurš atbilst piecām Eiropas Savienības direktīvām: nomas un publiskā patapinājuma un blakustiesību direktīvai, termiņi saskaņojošai direktīvai, datu bāzu aizsardzības direktīvai un satelītu un kabeļu retranslācijas direktīvai, kā arī Bernes konvencijai “Par literāro un mākslas darbu aizsardzību”, Romas konvencijai “Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību“, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas līgumiem (22.03.2000. Latvija ratificēja Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu “Par autortiesībām“ un līgumu “Par publisko izpildījumu un fonogrammām”).
Latvijā ir pieaugusi intelektuālā īpašuma aizsardzības loma, ko apstiprināja 12.09.2002. Latvijā notikušās starptautiskās konferences “Intelektuālais īpašums – vai tas ir svarīgi biznesā“ vadītāji, norādot, ka “intelektuālā īpašuma aizsardzība ir kļuvusi par vienu no aktualitātēm tieši Baltijas valstīs. Strauji attīstoties ekonomikai, dažādojušies arī īpašuma veidi, to pieejamības un izmantošanas iespējas un tāpēc nepieciešams padziļināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem , kā labāk aizsargāt savu intelektuālo īpašumu un kā to izmantot”.…