Ievads
Īpatnējs īpašumu tiesību veids ir autora tiesības, kuru subjekts ir literatūras, mākslas un zinātnes darbu autors, bet objekts-viņa gara ražojums zinātnes vai mākslas veidā. Latvijā autora tiesības kārto „Autortiesību likums”, kas izstrādāts šo laiku likumdošanai un zinātnei atbilstošā veidā. Likums pilnā mērā garantē autoram viņa darba pūliņus un augļus, pasargājot to no izmantošanas un citām ļaunprātībām. Valsts sargā katru privātīpašumu, piedraudot ar sodu tam, kas apdraud un patvaļīgi piesavinās otra lietu, kas dod zaudējumu ne vien personai kā personības ieguldītājam, bet arī valstij.
“Izpratne par autortiesībām, kuras aizsargā autoru radošo darbību un šīs darbības rezultātā radīto darbu, darba izpildītāju, ražotāju un izplatītāju, sākusies 18. gadsimtā Anglijā- karalienes Annas nolikumā. Jau no tā laika visi normatīvie akti par autortiesībām mēģina salabināt autortiesību īpašnieka intereses, kurš tiecas saglabāt pilnīgu kontroli pār saviem darbiem, ar sabiedrību, kura ir ieinteresēta radīto darbu izmantošanā savu vajadzību un interešu apmierināšanai, kā arī esošā darba izmantošanas iespējām kā pamatu atsavinātiem darbiem, kas varētu kļūt par sabiedrības interešu priekšmetu nākotnē.”1
Kā nosaka Autortiesību likums: “Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem .... darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas un veida.”2 Tātad šis likums aizsargā jebkuru autora radītu darbu, un aizsardzība ir spēkā no darba radīšanas brīža.
Jēdzienā autortiesības ir ietvertas autora juridiskās, ekonomiskās un morālās tiesības uz saviem darbiem. Pie autora darbiem ir attiecināmi kā literāri, tā arī mākslas darbi. Autortiesības apliecina to, ka jebkura cilvēka radītais darbs pieder tikai viņam. Līdz ar to, autoram ir tiesības pieprasīt no sabiedrības, lai tā atzītu dotā darba radītāju par autoru, kā arī pieprasīt un saņemt atlīdzību par darba izmantošanu.
Ar autortiesību jautājumu būtu jāsaskaras ikvienam, kurš kaut reizi radījis kādu darbu. Nepārprotami katru autoru interesē jautājums kā savu darbu aizsargāt, lai tas netiktu lietots kādā neatļautā veidā. Sevišķi aktuāls jautājums kļūst tad, kad nākas saskarties ar darba neatļautu izmantošanu, it sevišķi, kad tas noticis nepatīkamā skatījumā.
Intelektuālo īpašu nevar klasificēt kā patstāvīgu īpašuma objektu, tāpēc, ka tas var mainīties, var tikt ietekmēts un uz to nevar realizēt valdījuma tiesības. Šajā darbā lielāka uzmanība pievērsta autortiesību tiesiskajām regulējumam, aizsardzības jautājumiem un autortiesību tiesību ierobežošanai.
…
