Autortiesību aizsardzības tiesiskie aspekti

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, Latvijā jau kopš 1993. gada tiek pieņemti normatīvie akti autortiesību aizsardzības jomā, kā arī tie tiek saskaņoti ar starptautisko konvensiju un Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Tomēr neizprotamu iemeslu dēļ jēdziens „autortiesības” mūsu valstī ir mazpazīstams, un sagādā grūtības piemērošanā digitālā vidē – Internetā - gan aizsargājamu darbu īpašniekiem, gan arī interneta lietotājiem.. Šāda attieksme pret vienu no īpašuma veidiem , kaut arī netaustāmu, nav attaisnojama, jo bez šo tiesību aizstāvības nav iespējama kulturālas un harmoniskas sabiedrības izveide, bet bez juridiskas aizsardzības nevar normāli pastāvēt un attīstīties šo darbu tālākie izmantotāji. Kāpēc tik svarīgi ir aizsargāt šo subjektu tiesības? Tādēļ, ka neko nav tik viegli nozagt, viltot, pavairot un izplatīt kā bezķermeniskas lietas – muzikālus vai literārus darbus, datorprogrammas, dziesmu izpildījumus, skaņu vai filmu ierakstus. Autortiesību normas vienmēr ir gājušas līdzi tehnoloģijas attīstībai, nodrošinot iespēju likumīgi izmantot aizsargātus darbus. Autoru radītais darbs ir unikāla vērtība, kas jāaizsargā pret tās neatļautu izmantošanu jeb pirātismu, un šajā cīņā jāiesaistās gan tiesībsargājošām instancēm, gan likumdevējam, gan sabiedrībai. Tomēr nevar ļaut autoru tiesību aizsardzībai aiziet pa nepareizo ceļu, jo arī autori un citi radošā darba veicēji ir sabiedrības daļa, un pārāk stingri un bezjēdzīgi ilgi aizsargājot šo vienu sabiedrības daļu, tiek nepamatoti diskriminēta pārējā. Ne tikai autoriem, bet arī autoru darbu izmantotājiem un citiem lietotājiem pienākas tiesību aizsardzība, jo sevišķi – jauno tehnoloģiju jeb informācijas sabiedrības laikmetā.