Laikā, kad Latvijā politiskā vara ir Saeimas rokās un prezidentam vairāk ir reprezentatīva nozīme, pie tam Saeima nav spējīga apmierināt tautas vajadzības un īstenot pirmsvēlēšanu kampaņās solīto, kas izraisa tautas neuzticēšanos valdošajai varai, ir vērts aizdomāties, vai Latvijai nav nepieciešams vēl viens “K.Ulmanis”, kas atbilstoši mūsdienu vajadzībām spētu uzlabot situāciju valstī. Protams, K.Ulmaņa režīmu vieni vērtē ļoti atzinīgi un dēvē par latviešu ziedu laikiem, bet otri peļ, Ulmaņlaika politiku raksturojot kā autoritāru, indivīda brīvību ierobežojošu un neatbilstošu savām interesēm. Bet varbūt tieši tas šodien Latvijai ir vajadzīgs? – Vajadzīga spēcīga personība, kas tāpat kā K.Ulmanis izveidotu stabilu valdību, novērstu ekonomisko krīzi un realizētu ilglaicīgu latviešu tautas interesēm atbilstošu politiku.
Lai pilnveidotu zināšanas un izpratni par autoritārā režīma stiprajām un vājajām pusēm, šajā kursa darbā, pirmkārt, definēšu, kas ir autoritārisms, kā arī aplūkošu autoritārā režīma iezīmes un klasifikāciju. Otrkārt, tā kā ir pieņemts, ka valsts ir sabiedrības politiska organizācija, tās valdība – līdzeklis, ar kura starpniecību tā darbojas, un likums – rīks, ar kura palīdzību tiek īstenota liela varas daļa, tad detalizētāk izvērtēšu autoritatīvās varas nozīmi, kā arī, pamatojoties uz Dž.Raza teoriju, aplūkot visizplatītākos iemeslus, kuri spēj apliecināt varas likumīgumu. Svarīgi ir arī rast atbildi uz jautājumu: “Vai politiskā vara ir likumīga?”
Interese par vēsturi rada vēlmi izpētīt tuvāk K.Ulmaņa režīmu un tā izpausmes Latvijā, kas iespējams spēs mainīt viedokli par K.Ulmaņa režīmu kā tādu un paskaidrot tuvāk viņa varas pozitīvajās un negatīvajās iezīmes.
Tuvāk arī aplūkošu F.Kastro režīmu Kubā un F.Fransisko režīmu Spānijā, kas pēc dažu politologu domām ir līdzīgi K.Ulmaņa režīmam Latvijā.
“Autoritārisms (fr. autoritaire = lat. valdonīgs) – antidemokrātiska politikas pārvaldes sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu bezierunu pakļaušanos varai. (..) Autoritārisms parasti saistīts ar vienpersonisku, despotisku varu (piem., diktatora varu).” 1
Autoritārais līderis parasti ir spēcīga personība, kas pauž ietekmīgo sabiedrisko slāņu intereses un vismaz sākotnēji bauda sabiedrības uzticību. Viņš pārvalda valsti ar paklausīga birokrātiska aparāta un uzticīga bruņoto spēku palīdzību. Visu līmeņu valsts amatpersonas tiek izraudzītas un nozīmētas “no augšas”. Galvenais kritērijs, pēc kura notiek ierēdniecības komplektēšana, ir uzticība vadonim un gatavība bez ierunām pildīt viņa rīkojumus. Līdz ar to valsts pārvaldes aparāts ir atbildīgs tikai autoritārā līdera, nevis tautas priekšā. 2
Sabiedriskās spriedzes, sabiedrības apdraudējuma apstākļos operativitāte, ātras reaģēšanas spējas politikā kļūst svarīgākas par kompetenci, tādēļ izveidojas izpildvaras, kas tieši veic sabiedrības operatīvo pārvaldīšanu.…
