Politiskais režīms raksturo sabiedrības politisko sistēmu varas veidošanas, pastāvēšanas un varas realizācijas aspektā- runa ir par to kā tiek veidota un realizēta politiskā vara. Sabiedrība un valsts var būt atklāta. Slēgta, demokrātiska, totalitāra, autoritāra, militāra, pilsoniska un jaukta; klerikāla, teokrātiska. Tātad pastāv vairāki veidi kā vadīt valsti un tās pilsoņus, nosakot attiecības starp valsti un sabiedrību. Politiskā režīma pamatā ir tā vadošā ideoloģija un politiskā iekārta. „Politiskais režīms ir politisko attiecību, varas realizācijas līdzekļu, metožu un tādu attiecību kopums, kas raksturīgs konkrētam valsts iekārtas tipam, tātad tiek noteiktas atšķirības starp politiskajiem režīmiem. Vēl šaurākā lokā var skatīt valsts pārvaldes režīmus: liberāls, diktatorisks, stingrs, teroristisks, īpaši cietsirdīgs (fašistiskais, ekstrēmistisks).” (G. Tauriņš Politika II, 107./108. lpp.) No vadīšanas viedokļa var izšķirt šādus režīmus parlamentārā tipa, prezidenta valdīšana, monarhijas un republikas režīmi, kā arī ārkārtas stāvokļa režīms. Politiskais režīms valstī veidojas vairāku faktoru un apstākļu mijiedarbībā attiecīgas politiskās sistēmas ietvaros. To nosaka ideoloģija vai ideoloģiju kompromiss, uz kuru balstās iekšpolitikas un ārpolitikas mērķi un uzdevumi, ko izvirza vadošā partija vai partiju koalīcija, par pamatu ņemot attiecīgu partijas programmu vai valdības deklarāciju. Politiskās darbības režīms balstās uz attiecīgu ideoloģiju: konservatīvu, liberālu, sociāldemokrātisku, komunistisku vai nacionālistisku. Politisko režīmu būtiski ietekmē valsts vadītāja un politisko partiju līderu intelekts, tradīcijas, sociālie apstākļi, nacionālās attiecības. Latvijas politiskais režīms ir noteikts Satversmē: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, valsts suverēnā vara pieder tautai.…