Kaut arī mūsdienās autoritāro un it sevišķi totalitāro režīmu šķiet paliek arvien mazāk un mazāk, tomēr ir arī valstis, kurās vērojams pretējs process. Viena no šādām valstīm ir Krievija, kur 20.gs. 90. gadu sākumā pēc Padomju Savienības totalitārās sistēmas sabrukšanas tika izvērstas plašas reformas demokrātijas virzienā, taču pēdējos gados, kopš Krievijas prezidenta amatā stājies Vladimirs Putins, ir vērojama tendence atkal atgriezties pie autoritārām metodēm varas realizēšanā, ierobežojot jau tā visai vārgo demokrātijas attīstību. Taču šķiet pasaules demokrātiskās valstis tas uztrauc maz, ņemot vērā visai pozitīvo attieksmi, kas valda attiecībā pret prezidentu Putinu, it sevišķi no Francijas un Vācijas augstāko amatpersonu, sevišķi valstu vadītāju, puses. Jāatzīst gan, ka Krievijai Rietumeiropas acīs tīri veiksmīgi izdodas veidot demokrātiskas valsts tēlu, taču manuprāt galvenais iemesls pozitīvajai attieksmei pret Putinu ir tas, ka Rietumeiropai viņš liekas prognozējamāks nekā kādas citas nezināmas alternatīvas - Putina vadībā Krievija un tās politika ir stabilāka, iepriekš paredzamāka un līdz ar to arī pasaulei drošāka, kaut arī iespējams bieži pretēja Rietumu politikai un demokrātijas principiem, kuri bieži atkāpjas politiskā izdevīguma priekšā. Manuprāt darbs ir ļoti aktuāls, galu galā mums ir ļoti svarīgi, kas notiek mūsu "lielajā" kaimiņvalstī, jo, lai arī kā kāds mēģinātu to noliegt, tomēr Krievijas ietekme uz Latviju ir ļoti liela, un manuprāt mēs esam ieinteresēti, lai Krievija būtu demokrātiska valsts, kas arī pret savām kaimiņvalstīm attiektos demokrātiski un nelolotu revanšistiskas imperiālisma tieksmes.
Mana kursa darba mērķis tad nu ir noskaidrot vai un cik lielā mērā Krievija ir uzskatāma par autoritāru valsti, kādu autoritārisma pazīmju tendences ir vērojamas, bet kādu nē, kā arī kāda ir tieši prezidenta Putina personīgā loma šajā procesā.…
