Autoritārā režīma ideoloģijas un kultūras politikas historiogrāfija

Juriste Ilga Neimane secinājumi par Ulmaņa apvērsumu: „Lai gan Satversme pēc apvērsuma bija apturēta un liegta demokrātiska likumu pieņemšanas procedūra, šī režīma attieksme pret īpašumu, tā aizsardzību, bija labvēlīga. Par to liecina virkne likumdošanas aktu (1937.gada Civillikums, Notāru likums, Zemesgrāmatu likums), kuru pieņemšana stabilizēja valsts iekārtas pamatus, īpašuma tiesības un to valstisko aizsardzību.”
Arī vēsturnieks I. Butulis, kurš savos rakstos paudis diezgan daudz pozitīvu vērtējumu Ulmaņa režīmam, piekrīt šajā jautājumā, citējot viņu: „Nevar noliegt Ulmaņa iekšpolitikas panākumus valsts un sabiedriskās dzīves dažādu sfēru loģiskā sakārtošanā. Par to liecināja 1937. gada Civillikums, kas fundamentāli sakārtoja civiltiesību jomu. Kopumā 15. maija Latvija centās, vismaz formāli, ievērot likumus un tiesiskas valsts pamatprincipus.”
Savā rakstā “Ulmaņa apvērsumam 70 gadi”, Ilgvars Butulis cenšas zināmā mērā attaisnot Ulmani, raksturojot viņu kā valsts patriotu un Latviju kā viņa darba jēgu un saturu: “Vadonis mīlēja, loloja un kopa Latviju, kā nu prata, arī no visiem valsts pilsoņiem prasīdams apzinīgu tēvzemes mīlestību un valsts cienīšanu. Būdams autoritārs diktators, viņš nekad nepārkāpa cilvēcības robežas.” Autoritārais režīms devis gan pozitīvu, gan negatīvu pieredzi, un lai par to, kas saglabājams un kas atmetams lemjot pati sabiedrība.
…