Arvien biežāk presē un citos plašsaziņas līdzekļos izskan konflikti saistībā ar autortiesību aizstāvību, pārstāvību un autordarbu izmantošanu. Konflikta būtība slēpjas faktā, ka autoru pārstāvis (autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija) un autordarbu izmantotāji (radio, televīzijas), piekrītot, ka ir jāslēdz savstarpējs līgums par autordarbu izmantošanu, tomēr nevar to izdarīt, jo nevar vienoties par maksājamo autoratlīdzības summu.
Šo konfliktu risinājuma meklējumi pēdējā laikā, šķiet, sasnieguši kulmināciju, jo autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (tālāk tekstā - aģentūra) AKKA/LAA ir iesūdzējusi tiesā virkni lielāko un populārāko raidstaciju. Fakts, ka visas šīs raidstacijas, kas ir iekarojušas plašu skatītāju auditoriju, īstenībā ir noziedzīgi veidojumi, kas atņem maizi un iztikas līdzekļus to programmā izmantoto darbu autoriem, liekas apšaubāms. Kā tas var būt, ka neviena no šīm raidstacijām nav spējusi vienoties ar aģentūru par autoratlīdzības lielumu un nav varējusi noslēgt līgumu! Bet varbūt tomēr vaina nav tikai vienpusēja, bet gan nespēja vienoties ir abu pušu problēma un kļūda?
Šajā rakstā tiks analizētas tiesību problēmas, kas ir šī konflikta pamatā.
1.Autora tiesības.
Lai labāk izprastu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma sistēmu, ir jāatceras autortiesību būtība.
Autortiesības ir īpašuma tiesības, bet īpašuma subjekts ir bezķermenisks. Šis īpašums ir intelektuāls īpašums, tas rodas cilvēka prātā pirms tiek izveidots materiālā formā. Darba īpašums rodas no brīža, kad autors to ir radījis.
Autortiesības ir tiesības ar ierobežotu ilgumu. Pretēji fizisku priekšmetu īpašumtiesībām, kas turpinās tikpat ilgi kā eksistē priekšmets, autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un vēl 70 gadus pēc viņa nāves. Pēc minētā termiņa beigām darbs kļūst par sabiedrības īpašumu, un katrs var to brīvi lietot.…
