1. AUTOGĒNAIS TRENIŅŠ
Mērķis: Zināt AT nozīmi muskuļu atslābināšanai un psihiskās un fiziskās labsajūtas atgūšanai.
Autogēnais treniņš ir aktīva psihoterapijas, psiho profilakses un psiho higiēnas metode, kura paaugstina organisma zemapziņas funkciju pašregulēšanās iespēju. AT ir zinātniska metode, ar kuras palīdzību tiek panākta iztēles spēka iedarbība uz ķermeni, apzināta zemapziņas vadīšana ar pašiedvesmu. AT būtība ir koncentrēta sevis atslābināšanai.
AT pamatlicējs ir vācu psihoterapeits doktors Šulcs. Mūsu gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados hipnozes nodarbību laikā viņš pamanīja, ka pacienti pašu var iedvest sev miera, atslābuma, daļēja vai pilnīga miega stāvokli. Jo ātrāk tas viņiem izdevās, jo sekmīgāk veicās ārstēšana. Šulcs sāka mācīt saviem pacientiem koncentrēšanās n pašiedvesmas paņēmienus, speciālus vingrinājumus, kurus vēlāk nosauca par autogēnu treniņu.
Līdzīgas metodes izmantojuši arī daudzi citi psihoterapeiti – Džeikobsons, Kuē, Asturua, Levi, Behterevs u.c. Daudzu ārsti tuvinot AT hipnozei, veido apmācības stiprā atkarībā no pasniedzēja, caur hipnozi uz autogēno treniņu. Citi cenšas atrast veidus, kā padarīt AT pieejamību, caur hipnozi uz autogēno treniņu. Citi cenšas atrast veidus, kā padarīt AT pieejamu patstāvīgai izmantošanai, padarīt to par vispārēju psihisko kultūru. Tiek radīti daudzi AT varianti patstāvīgai izmantošanai kā veseliem, tā slimiem cilvēkiem. Patstāvīgu AT izpildīšanu var apgūt, izmantojot Lindermana, Levi, Daešleines, Koniga u.c. autoru darbos aprakstītās AT metodes.
AT metodes piemērotība.
„Pirmām kārtām nekaitēt” – AT pilnībā atbilst šim medicīnas pirmajam bauslim, atzīmē V. Levi.
Tā kā AT ietekmē darbaspēju atjaunošanos, dod iespēju regulēt emocionālo stāvokli un trenēt gribu, daudzi autori to iesaka veseliem cilvēkiem kā psiho higiēnisku un psiho profilaktisku pasākumu, īpaši garīgā darba veicējiem, kuru darbošanās saistīta ar psiho emocionālu spriedzi.
Daudzu AT rekomendē izmantot daudzu slimību ārstēšanas plānā, īpaši, kuras izpausmes saistītas ar emocionālo spriedzi un muskulatūras spazmām. Tādas būtu bronhiālā astma, hipertoniskā slimība, abliterējošais emdarterīts, stenokardija, kuģa čūla. …
