Secinājumi
1. Anna Brigadere savā triloģijā „Dievs, daba, darbs” ļauj lasītājam iepazīt mazās Anneles gana dzīvi, skolas gaitas, ciemošanos pie turīgiem radiem, vēlāk šuvējas darbu Jelgavā. Liela nozīme A.Brigaderes atmiņu vēstījumos ir darba tēlojumam. Autore uzsver darba nozīmi cilvēka dzīvē.
2. Ernests Birznieks - Upītis „Pastariņa dienasgrāmatā” ļoti spilgti raksturo cilvēkus, ar kuriem viņš bērnībā sastapies. „Pastariņa dienasgrāmatā” parādīti tie apstākļi, kas bērnībā un jaunībā ietekmēja nākamā rakstnieka uzskatus.
3. Jānis Akuraters „Kalpa zēna vasarā” stāsta tikai par vienu vasaru savā dzīvē, kurā netrūkst lauku darba smaguma.
4. Jānis Grīziņš „Vārnu ielas republikā” rāda Rīgas nomales strādnieku bērnu dzīvi, kur viņi savās spēlēs izdzīvo un atdarina pieaugušo pasaules notikumus.
5. Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata” ir viena no vispopulārākajām latviešu literatūrā, ko lasa kā bērni, tā pieaugušie. Autors raugās uz notikumiem bērna acīm un tikai reizēm ieskanas pieauguša cilvēka komentāri.
6. „Baltās grāmatas” tēlojumiem ir etnogrāfiska nozīme, jo tajos attēloti Kurzemes Neretas puses zemnieka darbi uz lauka un sētā no pavasara līdz pavasarim. Autors izmanto interesantus vietvārdus, darba rīku aprakstus un nosaukumus.
7. J.Jaunsudrabiņa „Baltajā grāmatā” ir savdabīga portretu galerija. Autors meistarīgi uzbur lasītāju acu priekšā čigānus, žīdus, leišus, ubagus, savas mājas ļaudis un vienaudžus.
8. J.Jaunsudrabiņš „Baltajā grāmatā” akcentē vidi un sev apkārt esošos cilvēkus, viņš mēģina ielūkoties cilvēka raksturā un būtībā.
9. „Baltā grāmata” ir viens no augstākajiem autobiogrāfiskā žanra sasniegumiem latviešu literatūrā. Tā ir viena no skaistākajām latviešu rakstnieku grāmatām, ko lieliski papildina paša autora zīmētās ilustrācijas.
…